Raidījumā Zināmais nezināmajā vispirms Zanes Lāces sižets par Rīgas zoodārzā mītošajām kamenēm un bišu ziemošanu. Atšķirībā  no bitēm, kuras ziemā ir aktīvas, kamenes  gada aukstos mēnešus pavada snaudā un vientulībā. Kāds medus biteniekam jāliek uz ziemu, lai bitēm labi strādātu vēders un kā putni ziemā vilina bites ārā no stropa, par to stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Datoru sistēmu katedras profesors Egils Stalidzāns un Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns.  

Cik dārgas patiesībā ir lietas, kuras lietojam šķietami par velti? Stāsts ir par dabas labumiem, kas tieši un netieši veido mūsu dzīvi uz šīs planētas un kas naudā samaksu par to neprasa. Ja ekosistēmas pārstās sniegt savus pakalpojumus, cilvēcei vārda vistiešākajā nozīmē pienāks pasaules gals.  Studijā kopā ar LU Bioloģijas institūta vadošo pētnieku Oskaru Keišu un biškopi, Latvijas Dabas fonda ekspertu Andreju Briedi saruna par tēmu: ko nozīmē ekosistēmu serviss un kādus vērtīgus pakalpojumus sniedz, piemēram, augu apputeksnētāji kukaiņi, kuriem dabā alternatīvas nav. Cik patiesībā izmaksā šie par brīvu sniegtie pakalpojumi, apputeksnējot augus, un kāda būtu pasaule, ja šo "pakalpojumu" mūsu rīcībā nebūtu?

Dabas resursi cilvēkiem - ūdens

Daba mūs apgādā ar virkni lietu, bez kuram mūsu eksistence nemaz nebūtu iespējama. Viena no šādām lietām ir ūdens. Stāsts nav tikai par ūdens daudzumu uz mūsu planētas. Nepilna gadsimta laikā ūdens no bezmaksas pakalpojuma kļuvis par tirgus nišu ne tikai sausās zemēs, bet visā pasaulē. Cilvēka vajadzībām, tostarp zemju apūdeņošanai, mājsaimniecībām un rūpniecībā izmantojamais ūdens daudzums pēdējos 40 gados ir dubultojies. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums par ūdens kvalitāti un piesārņošanas apmēriem. Dabā ekosistēma darbojas kā dabisks filtrs ūdens attīrīšanai, taču veikt savu uzdevumu pilnā mērā ekosistēma var tad, ja tā ir vesela.  Dabiskā vidē notiek intensīvi bioloģiskās pašattīrīšanās procesi, kā arī ūdens infiltrācija pazemes slāņos. Starp citu šādos apstākļos samazinās plūdu iespējas. Pilnīgi pretējs process notiek cilvēka pārveidotā vidē – tajā ir vāja bioloģiskā pašattīrīšanās un arī pastāv augsts plūdu risks.

Visnozīmīgākie ūdeņu attīrītāji ir dabā ir meži un mitrāji, kas izfiltrē ūdeni caur koku lapotnēm, sūnām un augsni pirms tas nokļūst pazemes ūdeņos un ieplūst upēs. Piesārņojošās vielas (tādas kā organiskie un smago metālu savienojumi) parasti pielīp sīkajām duļķu daļiņām. Ūdens plūsmai palēninoties, piesārņojums līdz ar duļķēm nosēžas upes dibenā, aplīp

ūdensaugiem, nogrimušiem kokiem un akmeņiem. Piesārņojošās vielas saturošās duļķes upēs izgulsnējas vietās, kur savus aizsprostus veidojuši bebri. Bebru darbības rezultātā  upes straumes ātrums ievērojami samazinās. Ūdens resursus kā ekosistēmas pakalpojumus lietojam ne tikai izmantojot to mūsu mājās un pārtikā. Nevar aizmirst arī par rūpniecību. Piemēram, liels ūdens daudzums nepieciešams kokvilnas plantācijām. Vidusāzijas valstis, kas izmanto Amudarjas un Sidarjas ūdeņus kokvilnas plantāciju apūdeņošanai, noveda pie iznīcības Arāla jūru.