Jau šobrīd un arvien vairāk nākotnē cilvēki dosies bēgļu gaitās ne tikai politisku vai reliģisku iemeslu dēļ, bet arī bēgot no klimata pārmaiņām, kas skar viņu apdzīvotos reģionus. Kā dzīvot, ja valsts pēc 30 gadiem būs zem okeāna ūdens? Tas nav nedz retorisks jautājums, nedz tēlains salīdzinājums – šī ir realitāte un jautājums, ar ko jau šobrīd saskaras ne viens vien planētas iedzīvotājs. Klimatam mainoties, miljoniem cilvēku ir un būs spiesti mainīt savas mājvietas. Ko darīt un cik aktuāla klimata bēgļu problēma ir pasaulē jau šobrīd? Kas ir šie reģioni un kurp to iedzīvotāji dodas, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē LU Ģeogrāfijas fakultātes doktorante, migrācijas pētniece Arta Mellupe un vides zinātnieks, vides aizsardzības organizācijas „Zaļā Brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

Pākšaugu gads

ANO Ģenerālās asambleja 2016. gadu pasludinājusi par pākšaugu gadu. Tas var šķist savādi, atceroties, cik lielam un vērienīgam pētniecības objektam - gaismai - uzmanība tika pievērsta pērn. Taču ne jau velti pupiņas un zirņi ir izpelnījušies šo godu. Pākšaugi ir ne tikai veselīgs pārtikas produkts, kurš nereti ir nenovērtēts, bet arī pieejams tiem pasaules iedzīvotājiem, kuriem nav iespējas iegādāties, piemēram, gaļu. Tāpat arī tie satur daudzus elementus, kas uzlabo augsnes auglību.

Teju visa vērtīgo uzturvielu buķete ir sastopama pākšaugos. Ja mēs  ikdienas uzturā lietojam zirņus un pupas, tad daudzi pākšaugi, piemēram,  soja, auna zirņi, lupīnas, lucerna, ēdamā inga, lakrica un vēl  citi eksotiski pupu un zirņu radinieki tiek izmantoti pārtikā siltajās zemēs. Ar bagātīgu, mums līdz šim neierastāku pākšaugu klāstu, kuru dzimtene ir siltās klimatiskās zonas, iepazīstina Latvijas Universitātes Botāniskā dārza tropu mājas dārzniece, bioloģe  Ingūna Gudrupa 

Sausums un karstums ievērojamo mazina graudaugu ražas

Sausums un ekstrēmais karstums samazinājis labības ražu pēdējās desmitgadēs par 9 līdz 10 procentiem valstīs, kuras cieš no šīm stihijām, jo īpaši smagi laika apstākļi ietekmējuši attīstības valstis Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā.

Britu Kolumbijas universitātes pētnieki ir analizējuši 16 graudaugu sugu produktivitāti 177 valstīs, daudzas no kurām skāruši ekstremāli sausuma periodi. Turklāt graudaugu produkcija salīdzināta ilgstošā laika posmā. Noskaidrots, ka laikā no 1964. līdz 2007. gadam šajos reģionos piedzīvoti 2800 gadījumi, kad nelabvēlīgi laika apstākļi bija izvērtušies līdz katastrofālam līmenim. Izrādās, visnegatīvāk sausuma periodi graudaugu ražu ir ietekmējuši laikā no 1985. līdz 2007. gadam. Lai arī līdz šim ir bijis labi zināms, ka sausums negatīvi ietekmē ražu, nekad nebija zināms precīzs zaudējumu apmērs un kā tas mainās atkarībā no reģiona.

Antīko kultūru audzēšana mūsdienās

Kamēr cilvēki cīnās par to, lai viņu raža neiznīktu pavisam, citviet pasaulē attapīgi pircēji meklē alternatīvas ierastajai kviešu maizei. Daļa pircēju pievēršas Vecās pasaules produktiem, tādiem, kā plēkšņu kvieši, divgraudu kvieši un stiebra kvieši. Taču izaudzēt antīkās sēklas mūsdienās nav tik vienkārši, pētnieki cer, ka varēs iegūt vairāk zināšanu par to, kā vislabāk šos kultūraugus izaudzēt mūsdienu fermās un mūsdienīgi pagatavot ceptuvēs.

Pētnieki, eksperimentāli uzsākot to audzēšanu, noskaidrojuši, ka pat neliels mēslojuma daudzums šiem graudaugiem liek izaugt ļoti gariem, kas samazina to spējas pretoties spēcīgam vējam. Paredzams, ja pat seno faraona laiku kultūras kāds atsāks audzēt, mūsdienu barības vielām pārbagātajā vidē tām būs jāpievērš sevišķa uzmanība un jāizvēlas citas audzēšanas metodes. Turklāt ir vēl kāds apgrūtinājums - senās augu kultūras nav tik auglīgas kā mūsdienās izplatītās. Neraugoties uz to, ka antīkās pasaules augos ir bijis vairāk proteīna, to kvalitāte nav tik augsta kā mūsdienu pasaulē audzētajam. Lai vai kā, pētnieki tikuši arī pie iespējas nogaršot senos graudaugus un secinājuši, ka tie garšo labi un satur daudz minerālvielu.