Vīns laika gaitā ap sevi veidojis teju vai kultu - dažādas valstis lepojas ar tikai savam klimatam, augsnei un reģionam raksturīgām vīnogu šķirnēm, kuru audzēšanas tradīcijas mērāmas vairāku simtu gadu garumā. Tikmēr pats vīns iekarojis teju visas pasaules cilvēku sirdi vairāk nekā jebkurš cits alkoholisks dzēriens, kļūstot gan par gardēžu, gan par ikdienas virtuves cienītāju iemīļotu dzērienu. Vienlaikus klimata pārmaiņu dēļ vīna nozare piedzīvo lielus izaicinājumus. Vīnogu šķirņu daudzveidība un audzēšanas teritorijas samazinās - kas notiks ar vīna nozare nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē uzņēmuma „Noble Wine” vīnzinis Ronalds Pētersons.

Viedā telpu apsildīšana

Pie šāda projekta strādā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki. 50 objektos visā Latvijā RTU pētnieki testēja viedās elektriskās termoakumulācijas iekārtas, kuras paredzētas ēku apsildīšanai. Iekārtas, izmantojot automatizētu vadību, ļauj ierīcē uzkrāt siltumenerģiju tad, kad elektrības cena ir viszemākā, bet patērēt tad, kad ir nepieciešamība pēc siltuma. Tas ļauj ietaupīt naudu un pašam būt noteicējam par to, kad un cik augstu temperatūru telpās uzturēt. Par pētījumu stāsta Rīgas Tehniskās universitātes vadošie pētnieki Diāna Žalostība un Jevgēņijs Kozadajevs.

Rīsu uzturvērtības zudumu rada oglekļa dioksīda koncentrācijas paaugstināšanās atmosfērā

Pasaulē visvairāk uzturā lietotais un audzētais pārtikas graudaugs neapšaubāmi ir rīsi, un satraucoša ir ziņa par rīsu uzturvērtības zudumu, ko rada oglekļa dioksīda koncentrācijas paaugstināšanās atmosfērā. Ķīnas, ASV, Japānas un Austrālijas zinātnieku kopīgi veiktajā pētījumā secināts, ka rīsi satur mazāk vitamīnu, ja tiek audzēti augstos oglekļa dioksīda koncentrācijas apstākļos. Šo vitamīnu vidū ir B grupas vitamīni, piemēram, B1, B2, B5 un arī folskābe, kuras apjomi rīsos samazinās par trīsdesmit procentiem augstas CO2 koncentrācijas ietekmē.

Folskābe ir īpaši svarīgs vitamīns sievietēm grūtniecības periodā, bet tikpat svarīgs ir dzelzs, cinks un olbaltumvielas, kas arī samazinās palielinoties siltumnīcas efekta gāzēm.

Citi līdzīgi pētījumi liek domāt, ka planētai kļūstot siltākai, kas līdzīgs notiek ar vēl vienu lauksaimniecībā daudz audzētu kultūru – kviešiem.

Tikai, ja kviešu gadījumā iemesls uzturvērtības kritumam ir temperatūras pieaugums,tad rīsu gadījumā pie vainas ir tieši ogļskābās gāzes koncentrācija. Varētu likties, kur gan ir problēma, ja augi augot patērē ogļskābo gāzi? Izrādās, problēma nav pašā augšanā, kas pieaugot CO2 koncentrācijai varētu tikai iet plašumā, taču auga vielmaiņā, kas varētu netikt līdzi augos notiekošajiem procesiem, kā rezultātā tie no augsnes uzņems mazāk vērtīgu vielu. Tādējādi secinājums šajā gadījumā vienkāršs – ātrāk augoši augi nav tas pats, kas tikpat kvalitatīvi augi un tas negatīvi ietekmēs cilvēkus, kas šīs kultūras patērē uzturā.

Par to, vai un cik jau tagad rīsi ir zaudējuši no savas uzturvērtības spriest ir pagrūti, jo nav datu par to, kāda tieši bija šo augu uzturvērtība pirms vairākām desmitgadēm. Lai arī precīzu tā laika paraugu zinātnieku rīcībā nav un apstiprināt šādas hipotēzes izskatās, ka nebūs iespējams, var tikai analizēt esošo situāciju un izdarīt secinājumus par apstākļiem, kādos augi būs spiesti augt pēc vairākām desmitgadēm. Turklāt rīsu uzturvērtības samazināšanās gadījums ir kārtējais piemērs tam, ka klimata pārmaiņu rezultātā pasaulē visvairāk cietīs nabadzīgākās sabiedrības, kur rīsi ir galvenais pārtikas avots.

Vairāk par pārmaiņām, kas skars šos augus varat lasīt interneta vietnē sciencealert.com.