Ir jau pieredzēts, ka strīdi starp liberāli un konservatīvi noskaņotiem cilvēkiem ne vienmēr ir auglīgi. Tomēr mūsu dažādās vērtības vislabāk var parādīt mūsu politiskā orientācija. Ne tikai politiskos uzskatus, bet arī citas mūsu dzīves vērtības nosaka mūsu domāšanas veids. Kāpēc viena daļa sabiedrības ir konservatīva, bet otra liberāla, ko atšķirīga politiskā orientācija var pateikt par cilvēka personību un ikdienas ieradumiem, kā arī par politisko kultūru valstī. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar pētījumu par ideoloģisko orientāciju Latvijā un Zviedrijā iepazīstina Ģirts Dimdiņš, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors sociālajā psiholoģijā.

Pilsētvides saistība ar mūsdienu domāšanu

Dzīvodami pilsētās, mēs reti kad aizdomājamies par to, kā veidot esošo dzīves telpu pieejamāku ikvienam. Proti, kā "iekustināt" aktivitātēs kaimiņu, lai pārmaiņas pēc ar velosipēdu uz darbu arī aizbrauc viņš. Pētnieks Agnis Stibe izstrādājis konceptu, kā mudināt būt aktīvākiem un "zaļāk domājošiem".

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta laboratorijas MIT Media Lab sociālais inženieris Agnis Stibe uz dažām dienām bija ieradies Latvijā, lai piedalītos Rīgas Tehniskās universitātes rīkotajā konferencē, kas veltīta zinātnes komercializācijai.

“Konferencē es stāstīju par to vietu, kur es strādāju šobrīd, tā ir ļoti bieži ierindota kā nr. 1 tehnoloģiju institūts pasaulē - Masačūsetsas tehnoloģiju institūts, konkrēti mediju laboratorija. Es stāstīju kā zinātne un industrija ir atradusi kopsaucēju tieši šīs laboratorijas ietvaros. Laboratorija pēc būtības ir akadēmiska komponente, tas nozīmē, ka tur ir studenti, tur ir mācības spēki. Tajā pašā laikā ir ļoti ciešs kontakts ar uzņēmumiem un organizācijām,” stāsta Agnis Stibe.

Konferences ideja – runāt par veidiem, kā aktīvāk un efektīvāk zinātnes sasniegumus padarīt pieejamus sabiedrībai un kā zinātniekiem sadarboties ar uzņēmējiem. Agnis šai konferencē dalījās pieredzes stāstā par to, kā tas notiek MIT mediju laboratorijā, taču paša pētnieciskās intereses saistītas ar pilsētvidi un sociālo aktivitāti.

“Tas, ar ko es nodarbojos, ir sociālās psiholoģijas apvienojums ar tehnoloģijām pilsētvidē. Un pamatmērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību un veselību. Tas, kā to var izdarīt - mēs kā indivīdi ietekmējamies no apkārtējiem cilvēkiem. Bet pilsētvide ar savu uzbūvi mūs “padara aklus” un mēs neredzam pārējos cilvēkus.  Tehnoloģijas spēj redzēt cauri sienām.

Tas nozīmē, ka, izmantojot dažāda veida sensorus, ir iespējams noteikt to, kā tad dzīvo citi līdzcilvēki pilsētās. Piemēram, cik daudz cilvēku pārvietojas ar velosipēdiem uz konkrētas ielas, cik daudz cilvēku konkrētā pārtikas veikalā izvēlējušies veselīgus produktus vairāk nekā neveselīgus un cik cilvēku ir nomainījuši energoefektīvas spuldzes savās mājās. Agnis Stibe stāsta, ka šādi dati arvien vairāk ir pieejami un atliek tikai šo informāciju padarīt redzamu.