Koki uz šīs planētas ir jau 370 miljonus gadu, krietni ilgāk nekā mēs – cilvēki. Šo gadu laikā koki ir ne tikai piedzīvojuši citu sugu rašanos, bet arī kardinālas klimata un citu apstākļu izmaiņas, mainījušies un pielāgojušies, attīstījuši prasmes izdzīvot un vairoties. Koki uz šīs planētas ir jau 370 miljonus gadu, krietni ilgāk nekā mēs – cilvēki. Šo gadu laikā koki ir ne tikai piedzīvojuši citu sugu rašanos, bet arī kardinālas klimata un citu apstākļu izmaiņas, mainījušies un pielāgojušies, attīstījuši prasmes izdzīvot un vairoties. Iepazīstinām ar koku apslēpto pasauli – to ģenētiku, ģenētisko mantojumu un izzinām, kā mūsu piemājas bērzi, egļu meži un ozolu birzes ir kļuvušas par to, kas tās ir šodien. Kādi koki ir radniecīgi savā starpā un kā var radīt jaunas, izturīgas un cilvēka darbībai piemērotas šķirnes? Kāds ir koka genoms un vai tas patiesi ir līdzīgs cilvēka genomam? Koku ģenētiskajā mantojumā ielūkojamies raidījumā Zināmais nezināmajā kopā ar molekulārģenētiķi, mežzinātnes institūta "Silava" vadošo pētnieku Daini Edgaru Ruņģi.

Latvijas ģeologi dosies uz Antarktīdu

10. februāris būs īpaša diena Latvijas zinātnē - ekspedīcijā uz Antarktīdu dosies četri mūsu ģeologi – Jānis Karušs, Kristaps Lamsters, Māris Krievāns un Agnis Rečs. Šī būs Latvijas zinātnieku pirmā ekspedīcija uz Antarktīdu, lai veiktu mazo salu ledus kupolu pētījumus. Tāpat viņi arī pētīs augsnes, kā tās attītās, atkāpjoties ledājiem. Ģeologi dosies uz Ukrainai piederošo Vernadska polārstaciju.

Šī ģeologu komandai būs jau trešā ekspedīcija un arī vissarežģītākā gan nokļūšanas, gan uzturēšanās un izmaksu ziņā. Kā notiek pēdējie gatavošanās darbi ceļam uz Antarktīdu un ko pētnieki tur darīs, stāsta ekspedīcijas dalībnieks, ģeologs Kristaps Lamsters.

"Šobrīd mums ir vienvirziena biļete," smejoties saka ģeologs Kristaps Lamsters. "Atpakaļ ceļš vēl īsti nav zināms, jo nav apstiprināts kuģis, kas brauks atpakaļ no bāzes." Ģeologi cer marta beigās vai aprīļa sākumā atgriezties.

Pēdējā nedēļā pirms došanās ceļā tiek kravātas somas un arī kravāšanās nenotiek pēdējā brīdi. Jau kādu nedēļu ir sastādīts saraksts ar visām nepieciešamām lietām un sagatavoti instrumenti un iekārtas, ko pētnieki ņems līdzi.

Gada koks – ozols

Latvijas simtgades gadā par gada koku izraudzīts ozols - īpašs koks Latvijas dabā, kā arī kultūrā un folklorā.

Latvijas Dendrologu biedrība par 2018. gada koku vienprātīgi izvēlējusi parasto ozolu. Ozols ir Latvijas dižākais koks, turklāt tas ieņem arī goda vietu Latvijas tradīcijās, ir nozīmīgs Latvijas ainavai, kā arī lielai daļai dzīvnieku un, tostarp, putnu. Vairāk par parasto ozolu un to, cik tas ir nozīmīgs, piemēram, Sarkanajā grāmatā ierakstītajam melnajam stārķim, stāsta dendrologs, Nacionālā Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns un ornitologs Jānis Ķuze.