Šī brīža aktualitātes dabā pavisma noteikti ietver arī visus tos procesus, kas notiek kokos. Lapu krāsu maiņa un lapu krišana ir viena no redzamākajām rudens vizītkartēm. Zelta rudens ir kas tāds, ko šajā gadalaikā cenšas baudīt vairums un mēs Latvijā patiešām par krāsām rudens lapu paletē sūdzēties nevaram. Taču, vai esat aizdomājušies par to, kāpēc daži koki rudeni kļūst dzelteni, bet citi sārti vai brūni, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns.

Meži emisijas rada vai uzņem?

Latvijā meži klāj vairāk nekā pusi tās teritorijas, tāpēc varētu šķist, ka tik zaļā valstī par emisijām nav jāsatraucas, kur nu vēl par tām, kuras rada paši meži. Tomēr pēdējos gados Latvijas meži emisijas vairāk izdala nekā uzņem. Un lai gan vides aktīvisti par to ir pārliecināti, citas institūcijas šaubās par šādu datu patiesumu. Cik daudz CO2 izmešu samazināšanā mums palīdz koki un vai meži mums emisijas palīdz samazināt vai gluži pretēji – palielināt, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse, Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.

Zinātniekus satrauc lidojošo kukaiņu samazināšanās

Zinātnieki ir pamatīgi norūpējušies par to, cik ļoti ir samazinājies lidojošo kukaiņu skaits. Saskaņā ar kādu nesen Vācijā veiktu pētījumu, pēdējos 25 gados lidojošo kukaiņu skaits samazinājies par 75 procentiem.

Šādi dati iegūti, apkopojot informāciju no ziņām, ko snieguši Krefelda Entomoloģijas biedrības zinātnieki. Viņi ir ļoti satraukti, jo kukaiņi ir ne tikai nozīmīgi apputeksnētāji, bet arī būtiska barības ķēdes sastāvdaļa. Tā kā kukaiņus ēd gan citi insekti, gan arī putni, tad viņu neesamība ekosistēmā izjauc līdzsvaru un atstāj paliekošas sekas uz ļoti daudziem organismiem. Viens no pētījuma autoriem, ekologs Deivs Gulsons situācijas nopietnību ilustrē ar piemēru, kur kukaiņēdāj putna ēdienkartē pazudušas četras piektdaļas barības pārsteidzoši īsā laikā -  viena gadsimta ceturksnī.

Tas, ka strauji samazinās tauriņu un bišu skaits, zinātniekiem bija zināms jau sen, taču šī ir pirmā reize, kad pētniekiem nācies secināt, ka samazinās pilnīgi visu lidojošo kukaiņu daudzums. Viņuprāt, šādas izmaiņas ekosistēmā nevar skaidrot tikai ar pārmaiņām laikapstākļos, ainavās un audzējamo  kultūru daudzveidībā. Taču zinātnieki sliecas domāt, ka lauksaimniecības intensifikācija un pesticīdu lietošana ir viens no iemesliem, kas veicina lidojošo kukaiņu mirstību. Tiesa, datus par lietoto pesticīdu apjomu konkrētajās teritorijās pētniekiem nav izdevies ievākt. Taču ziņas par kukaiņu daudzumu gan izdevās iegūt, izvietojot īpašas kukaiņu ķeršanas lamatas, kurās izdevās notvert pusotru tūkstoti lidojošu kukaiņu 63 dažādos dabas rezervātos. Datus par notvertajiem kukaiņiem zinātnieki salīdzināja dažādos laika periodos. Ja vidēji kukaiņu skaits ir samazinājies par 75 procentiem, tad jāteic, ka siltajos gada mēnešos dati ir vēl dramatiskāki - vasarā samazinājums sasniedz par 82 procentus. Taču vislielākās bažas zinātniekiem rada fakts, ka šādi dati ir iegūti apsekojot dabas aizsargājamās teritorijas. Zinātnieki ir vienisprātis, ka vēl ir jāveic detalizētāki pētījumi, lai pateiktu, kas tieši liek pazust kukaiņiem, taču ir vairāk nekā skaidrs, ka būtu jāierobežo tās darbības, kuras jau negatīvi ietekmē kukaiņu dzīvi - tas ir pesticīdu lietošana un ceļmalu ierīkošana neparedzot vietu ziedošiem augiem.