Šis gads Latvijas zinātniekiem un kosmosa entuziastiem iesākās saspringti: janvāra sākumā izskanēja ziņa, ka Latvija tomēr nevarēšot atrast nepieciešamos līdzekļus, lai kļūtu par Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsti. Pēc lielām diskusijām nauda tomēr tika atrasta, un Latvija oficiāli kļūs par Eiropas kosmosa aģentūras sadarbības valsti. Kas notiek tālāk un kāpēc Latvijai tas it vajadzīgs?

Dalība Eiropas kosmosa aģentūrā neaprobežojas tikai ar specifiskiem pētījumiem, kas izskan šaurās zinātniskajās aprindās bez praktiska pielietojuma. Dalība aģentūrā var ne tikai attīstīt tehnoloģijas, kas kādreiz atvieglotu cilvēces ikdienu, bet arī stiprinātu Latvijas ekonomikas vidi. Par to ir pārliecināts raidījuma Zināmais nezināmajā viesis. Par nākotnes kosmosa tehnoloģijām un to devumu Latvijas tautsaimniecībai stāsta Tatru universitātes doktorants un Tartu observatorijas jaunākais pētnieks Andris Slavinskis.

Ceļojošā kosmosa izstāde piestās Rīgā

Savukārt no 30. aprīļa līdz 10. maijam Rīgā, Esplanādē, būs apskatāma lielākā ceļojošā kosmosa izstāde Eiropā „European Space Expo”. Izstāde apmeklētājiem būs bez maksas un piedāvās lieliskas iespējas uzzināt, ar ko nodarbojas Eiropas Kosmosa programma un ko esam uzzinājuši par savu planētu un tās apkārtni, pateicoties kosmosa tehnoloģijām. Turklāt kosmosa iepazīšana notiks piedzīvojumu cienīgā manierē  - par to aprūpēsies izstādes īpašais noformējums ar levitējošiem satelītiem un zvaigžņoto debess velvi. Īpašu programmu izstādē piedāvās arī bērnu zinātnes centrs „Zinoo”.

"Šīs desmit dienas Esplanāde pārvērtīsies par mazu kosmodromu," atzīst bērnu zinātnes centrs „Zinoo” vadītājs Pauls Irbins. Viņš stāsta, ka izstādes laikā ikviens varēs iepazīt, kā kosmosa tehnoloģijas pielieto ikdienā, lai izprastu, ka kosmosa industrija nav tikai raķetes un kosmonauti. Turpat blekus darbosies arī raķešu darbīca, kurā ikviens varēs uzbūvēt mazu papīra raķetīti un palaist to gaisā.

Mūsu galaktikas disks ir sakrokots

Salīdzinoši nesen zinātnieki nāca klajā ar paziņojumu, ka mūsu galaktika, iespējams, ir uz pusi lielāka, nekā uzskatīts līdz šim. Tā vismaz liek domāt Renselara Politehniskā institūta profesores Heidi Jo Ņūbergas vadībā veiktā pētījuma rezultāti, kas atklāj, ka mūsu galaktikas disks ir sakrokots. Un tas liek domāt, ka Piena Ceļa izmērs šķērsgriezumā sasniedz 150 tūkstošus gaismas gadu. Lielāko daļu no mūsu galaktikas aizņem tāds ķīmiskais elements kā ūdeņradis, savukārt hēlijs ir otra vieglākā un arī otra izplatītākā viela Visumā un arī Piena Ceļa galaktikā. Uzskata, ka lielākā daļa hēlija izveidojās Lielā sprādziena laikā, bet pārējais hēlijs ir izveidojies ūdeņraža kodolreakciju rezultātā, kuras notiek zvaigznēs. Arī Saule lielākajā daļā sastāv no ūdeņraža un hēlija, aiz sevis atstājot vien niecīgā daudzumā tādus elementus kā skābekli, oglekli, sēru, neonu un dzelzi.