Kosmosa izpēte nav tikai fundamentāli jautājumi par mūsu izcelsmes vēsturi un dabas likumu izpratni, kosmosa izpēte atsevišķās nozarēs var pavisam praktiski un tieši ietekmēt cilvēku dzīvi uz Zemes. Tā tas ir, piemēram, asteroīdu izpētē, kur viens no būtiskākajiem jautājumiem skar to, kā pasargāt Zemi no sadursmes ar lieliem asteroīdiem.

Pirms gandrīz simts gadiem 30. jūnijā Sibīrijā, Tunguskā, notika cilvēces nesenajā vēsturē līdz šim lielākā asteroīda sadursme ar Zemi. Šis notikums mudinājis astronomus visā pasaulē atzīmēt 30. jūniju kā Starptautisko Asteroīdu dienu, un par godu šiem kosmosa vēstnešiem ANO Ģenerālā asambleja 2016. gadā pasludināja 30. jūniju par ikgadēju Starptautisko Asteroīdu dienu. Kas mūsdienās tiek darīts, lai Zemi pasargātu no asteroīdiem un kas galu galā ir šie kosmosa vēstneši, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Astronomijas biedrības priekšsēdētāja vietnieks, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš.

Satelīta "Venta-1" starts

23. jūnija rītā tālu prom no Latvijas, Indijā, savu ceļu 500 kilometru augstumā uzsāka pirmais latviešu radītais satelīts "Venta-1". Starts ir bijis veiksmīgs un indiešu nesējraķete kosmosā veiksmīgi nogādājusi vairākus desmitus dažādu valstu satelītu, tostarp arī satelītu no Ventspils. Kāds ir šī satelīta uzdevums tagad, kad tas sācis savu darbu tik augstu virs mūsu galvām, skaidro "Venta-1" projekta koordinators Aigars Krauze.

Asteroīdu atstātās pēdas pasaulē

Arī Latvijā ir rodams meteorīta izsists krāteris. Tas četru kilometru diametrā atrodas netālu no Dobeles, bet diemžēl krāteris ir zem zemes. Par mūsu un kaimiņu republikas un pasaules izcilākajiem krāteriem un par to, kas notiek ar meteorītu, tam nokrītot uz zemes, stāsta Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.