Sabiedrībā pieņemts uzskatīt, ka vārdi “zinātne”, “zinātnieks” un “pētījums” vienmēr garantēs to, ka produkts, pakalpojums vai ziņa, kas tiek pasniegta, būs droši, pārbaudīti un atzīstami par labu esam. Lai arī zinātne patiesi balstās uz objektivitāti un precizitāti, to kā reklāmas triku nereti piesauc gan dažādu produktu tirgošanā, gan viltus ziņu radīšanā. Dažkārt šo cilvēku uzticību dažādas ieinteresētās puses izmanto savtīgos nolūkos, piemēram, lai pārdotu produktu vai iegūtu vairāk skatījumu savai ziņai. Kā zinātne var kļūt par leģitīmu iemeslu, lai iegādātos produktu, kam ar zinātniskiem pētījumiem nav itin nekāda sakara un kā krāpnieki mēģina apmuļķot pašus zinātniekus, nereti pat arī liekot maksāt pamatīgas naudas summas? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē fiziķis, Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Zane Kalniņa.

Aicinājumi piedalīties kongresā, iesniegt rakstu publicēšanai žurnālā, par kuru neviens īsti nav dzirdējis, vai kļūt par redakcijas locekli kādām šādam jocīgam žurnālam ir mūsdienas zinātnieku ikdiena, atzīst raidījuma Zināmais nezināmajā viesi. Zinātnieki par to vairs nebrīnās un jau mākt atpazīt šādas mēstules.

Pēdējā laikā ir nācies saskarties ar vairākām situācijām, kur zinātne sastopas ar krāpniecību. Tieši tāpat kā krāpnieki internetā cenšas dažādos veidos, sūtot vēstules, tikt pie mūsu naudas, tā arī zinātniekus neesošas vai krāpnieciskas organizācijas aicina piedalīties dažādās konferencēs, kurām ir salīdzinoši dārga dalības maksa un beigu beigās nekāda zinātniska seguma. Otra puse tam, kā zinātniekus pakļauj krāpniecībai un šajā gadījumā arī mūs visus patērētājus - ir zinātnieka vārda piesaukšana produktu reklamēšanā, balstoties uz neesošām intervijām vai pētījumiem. Un viens šāds spilgts piemērs nesen mūs piemeklēja arī Latvijā. 

"Neviens zinātnieks nav pasargāts no šāda krāpniecības mehānisma un gadījuma, kāds skāra Ilzi Dimantu ar Latvijā nereģistrēta prettārpu līdzekļa «Detoxic» reklāmu," uzskata Vjačeslavs Kaščejevs.

Informācijas patēriņš ikdienā: mediju pratība un kritiskā domāšana

Par mediju pratību un spēju atšķirt patiesu informāciju no maldīgas mūsdienās nākas runāt bieži. Kas ietekmē to, ka vieni cilvēki izvēlas meklēt un analizēt informāciju, ko iegūst, kamēr citi tic virsrakstiem vai tā saucamajiem alternatīviem faktiem? Vai mēs kā tehnoloģiju sabiedrība sevi varam saukt par kritiski domājošu? Atbildes uz šiem jautājumiem cenšas rast Kristīne Antonova sižetā. Par faktoriem, kas ietekmē mūsu kritisko domāšanu un racionālo spriestspēju, kā arī par sabiedrībai nepieciešamo mūžizglītību stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes lektors un pētnieks Mārtiņš Daugulis.

Zinātniskais žurnāls izņem publikācijas bažās par krāpniecību ar datiem

Brīvpieejas zinātniskajā žurnālā “Tumor Biology” (“Audzēju bioloģija”) notikusi ievērojama zinātnisko rakstu inventarizācija. Aptuveni 107 raksti ir izņemti no žurnāla, jo radījuši bažas par to, vai rekomendācijas par šiem rakstiem nav viltotas.

“Peer review” jeb latviski - starptautisko salīdzinošo vērtēšanu mūsdienās izmanto kā vienu no pamatfaktoriem, kas ļauj atlasīt zinātniskus rakstus no pseidozinātniskiem pārspriedumiem, padarot procesu par neatņemamu akadēmiskās publicēšanās posmu. Tas nozīmē, ka zinātnieks līdz ar rakstu iesniedz arī to kolēģu vārdus, kuri varētu būt viņa darba vērtētāji. Lai arī tas jau sākotnēji rada aizdomas par iespēju krāpties, šāda vērtēšanas sistēma ir pavisam loģiska, jo rakstu jāvērtē tiem cilvēkiem, kuri patiesi dziļi pārzina konkrēto jomu, pētot līdzīgus jautājumus. Taču tas atver durvis arī krāpniecībai, piemēram, līdz ar zinātnisko rakstu iesniedzot arī viltus e-pastu adreses vai sarunājot pozitīvas atsauksmes no kolēģu puses.

Viens no iemesliem, kāpēc šāda krāpniecība pastāv, ir milzīgais spiediens uz zinātnieku kopienu, radīt pēc iespējas vairāk zinātniskos rakstus. Katru gadu tiek publicēti vairāk nekā divi miljoni akadēmisko rakstu, tāpēc nav pārsteigums, ka šajā masveida informācijas un datu piegādē tiek meklēti ātrāki un vieglāki veidi, kā tikt pie tik ļoti vajadzīgās publikācijas žurnālā.

Žurnālam “Tumor Biology” radušās pamatotas aizdomas, ka šāds scenārijs laikā no 2012. līdz 2016. gadam piemeklējis ap 107 rakstus. Pārsvarā šo rakstu autori bijuši ķīnieši, taču tas nekādā gadījumā nav rādītājs tam, ka Ķīnas zinātnieki kopumā veic nekvalitatīvus pētījumus. Izrādās, ka Ķīnas gadījumā ļoti izplatīta prakse ir angļu valodas uzlabošanai izmantot atsevišķu aģentūru pakalpojumus, kas rakstos veic ne tikai dažādas valodas korekcijas, bet nereti arī ietekmē to, kāda informācija tiek norādīta attiecībā uz raksta vērtētājiem. Akadēmisko žurnālu pārstāvji pieļauj, ka ar pašiem pētījumiem vairumā gadījumu viss ir kārtībā un to vienīgā neatbilstība publikācijai ir to nepilnīgā izvērtēšana. Ķīna ir viena no valstīm, kas rada vislielāko zinātnisko publikāciju skaitu - gadā ķīniešu autori publicē vairāk nekā 300 tūkstošus rakstu. Sākot no kodolsintēzes un beidzot ar revolucionāriem CRISPR eksperimentiem, ķīniešu zinātnieki uz starptautiskās zinātnieku skatuves sevi ir pieteikuši kā ļoti ietekmīgus spēlētājus. Taču kā jau jebkura milzu industrija neiztiek bez savas skandālu devas, tā arī Ķīnas zinātnes tēlu pamatīgi iedragājuši pērn atklātie pārkāpumi – izrādās, ka ķīniešu klīniskajos pētījumos 80 procenti datu ir izrādījušies viltoti.

Vairāk par nepilnībām un pat krāpšanos zinātniskajās publikācijās varat lasīt interneta vietnē www.sciencealert.com