Hercogienes Latvijā – par tām dzirdēts visai maz, jo galvenokārt vēstures lappusēs priekšplānā gozējas hercogu vārdi, piemēram, Jēkabs, Fridrihs, Gothards un citi. 16. un 17. gadsimtā varas grožus turēja vīrieši, un, lai arī tā laika sievietes vistiešākajā mērā bija atkarīgas no saviem tēviem, brāļiem un vīriem, augstākās kārtas sievietēm bija ievērojama iespēja ietekmēt muižas ikdienu un arī sabiedrisko dzīvi. Ikvienas hercogistes dzīvē svarīga loma bijusi arī hercogienēm, kurām bija aktīva sabiedriskā un kultūras dzīve un bija plašākas iespējas saimniekot sev atvēlētajos īpašumos, nekā citām tā laika sievietēm. Par hercogienēm Kurzemes un Zemgales hercogistēs raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva.

Attēlā: Kurzemes hercoga Gotharda un hercogienes Annas dubultportrets. Nezināms mākslinieks.

Marta Skavronska jeb Krievijas ķeizariene Katrīna I

Latvijas teritorijā dzimusī meitene Marta Skavronska, par kuras izcelsmi vēl šodien strīdas vēsturnieki, kļuva par ķeizarieni Katrīnu I. Vai viņa bija Bībeles tulkotāja Glika audžumeita, kā Marta nonāca līdz galmam un kāda bija viņas nozīme Krievijas impērijā – par Martas Skavronskas ceļu no Latvijas līdz tronim Pēterpilī stāsta Latvijas Universitātes vēstures profesors Gvido Straube.

Sieviete, kuras dzimšanas dati un izcelsme ir neskaidra, bet zināms, ka viņa bērnību un pusaudzes gadus pavadījusi Bībeles tulkotāja Alūksnē dzīvojoša vācu mācītāja Ernsta Glika ģimenē un vēstures lappusēs iegājusi kā Krievijas cara Pētera I sieva. Marta Skavronska, viņa arī Marta Kraukle, Marta Sakvārna, latgaļu, poļu vai lietuviešu izcelsmes, dzimusi pēc vieniem vēstures datiem 1683. gadā, pēc citiem – 1689. gadā. Martas vecāki it kā ir miruši mēra epidēmijas laikā un daudz konkrētāki dati par jauno meiteni pieņem par kalponi mācītāja Glika ģimenē.

Mācītājs deva bārenei patvērumu, tiklīdz viņa sasniedza precību gadus, tika ātri aizprecināta, tā sākās viņas ceļš caur ērkšķiem pie zvaigznēm, bilst Gvido Strabe.