Ilgu laiku par pasaules vērtīgāko resursu tika uzskatīta nafta. Sākoties interneta laikmetam, tās vietā par vērtīgāko resursu tika atzīti dati, taču, ja ir kāds resurss, kas patiešām ir bijis nozīmīgs visos laikos, tostarp šodien un rīt, tad tas neapšaubāmi ir laiks. Abstrakta, netaustāma vienība, kura savu klātbūtni apliecina ik mirkli, taču par kuru ikvienā dzīves jomā cilvēkiem ir savi priekšstati un atskaites punkti.

Ir ļoti grūti iedomāties dzīves jomu, kurā mēs  nedomātu laika dimensijā, ja runājam par sevi - tad gana bieži mēs sevi identificējam arī ar savu vecumu un laiku, kurā dzīvojam, tāpat arī apkārtējo vidi mēs mērām un izsakām laika skalas dimensijā. Cik gan veci ir koki, pilsētas, okeāns un visa šī planēta? Kāda tā bija senā un ne tik senā pagātnē?  Un galu galā - cik gan vecs ir mums zināmais Visums? Šie ir jautājumi, kas urdījuši cilvēku prātus jau kopš seniem laikiem un ne jau velti cilvēkiem piemīt spēja domāt laika kategorijās. Bet cik dažādi laika kategoriju uztver un analizē divas zinātnes nozares, kuras patiešām laika skalu uztver ikdienai neierastos mērogos, raidījumā Zināmais nezināmais atklāj paleontologs Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ervīns Lukševičs un astronoms Lundas universitātes profesors Dainis Draviņš.

 Dialogi ar Dalailamu

25. septembrī jau trešo dienu Skonto hallē norisinās kāds ļoti īpašs dialogs  - "Dialogi ar Dalailamu” ir pasākums, kurā līdzās dažādiem citiem tematiem, tiek runāts arī par zinātnes saistību ar budismu. Par to vairāk interesējas arī fiziķis Mārcis Auziņš, kurš nelielā sarunā sniedz ieskatu tajā, kāpēc un kā Rietumu cilvēka domāšana atrod kopīgo ar Austrumu domāšanas tradīciju.

Senu pulksteņu kolekcija izstādē "Laika mūzika”

Pulksteņa tikšķi ir samērā jauna laikrāžu īpašība. Pirmie pulksteņi bija saules pulksteņi, par kuriem liecības rodamas 1500 gadus pirms mūsu ēras. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā izstādē „Laika mūzika. Pulksteņi no muzeja krājuma” ir aplūkojami gan kabatas formāta saules pulksteņi, gan sienas pulkstenis, kuru 19. gadsimtā, pārbūvējot tagadējo Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēku, atrada izrakumos.

Rokas pulksteņi ilgu laiku tika uzskatīti par greznumnieku sievietēm, līdz Pirmais pasaules karš ieviesa korekcijas to popularitātē. Par koši apgleznotiem sienas pulksteņiem  ar dzeguzi,  grezniem laikrāžiem, kas tika novietoti viesistabā uz kamīna, kariešu un baznīcu pulksteņiem un vēl neskaitāmiem tikšķētājiem un zvanītājiem stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas krājuma glabātāja Māra Ozoliņa.

Izstāde apskatāma līdz 2017. gada beigām un tajā aplūkojami 150 pulksteņi no 17. gadsimta līdz mūsdienām.