Pirms dažiem gadiem Pasaules Ekonomikas forumā Latvija tika godāta kā viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Pēc gada statistika rādīja pavisam citu ainu. Neskatoties uz to, ka Latvija vairs nav zaļāko valstu desmitniekā, vēl joprojām Latvijas "zaļums" izskan kā skaļš sauklis dažādos ar tautsaimniecības un vides politiku saistītos jautājumos. Šis ir vārdu salikums arī daudziem liek justies lepniem vai mierīgiem, ka pie mums jau ar vidi viss ir kārtībā, citiem šie vārdi ir kā zaļā gaisma lai saimniekotu nedomājot par to, kādu ietekmi uz vidi tas atstāj, bet vēl dažus šie vārdi spēj pamatīgi satracināt, jo Latvijas zaļums tiek piesaukts bieži vien nevietā un nepamatoti. Cik tad zaļa patiešām ir Latvija? Kur ir mūsu stiprās puses un kur – vājās, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules Dabas fonda Valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs, Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs, biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere sarunai pievienojas pa tālruni.

Klimata pārmaiņas ietekmēs arī situāciju Latvijā

Krasas temperatūras izmaiņas, dažādu sugu izzušana un kaitēkļu savairošanās - klimata pārmaiņu ietekme noteikti būs jūtama arī Latvijā. Tomēr ar ko tieši mums ir jārēķinās un vai varam no tā visa gaidīt arī kādus ieguvumus? Par klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģiju un sagaidāmajām izmaiņām Latvijas vidē stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja, profesore Agrita Briede.

Ar jaunām tehnoloģijām vieglāk iespējams noteikt dabas daudzveidību

Leičesteras universitātes un Austrumnglijas zinātnieku grupa sākuši pētīt, kā savvaļas dzīvniekus var aizsargāt izmantojot satelītu sniegtos datus, piemēram, lai noteiktu pērtiķu populācijas, kas sarukušas medību dēļ.

Kombinējot satelītu datus ar uz zemes iegūto informāciju, pētnieku komanda var radīt pērtiķu izplatības karti, kurā būtu iespējams noteikt cilvēku aktivitātes zonas, piemēram, apmetnes vai ceļus; pat moskītu izplatības areālu, dzīvnieku balsu ierakstus un citu pērtiķiem līdzās esošo dzīvnieku izplatību. Šādi dati palīdzētu sīkāk palūkoties uz atsevišķu īpaši apdraudētu pērtiķu populācijām.

Šobrīd debesīs ir uz pusi vairāk satelītu. nekā tas bija 70. gados un tas ļauj ik dienas izmantot šo tehnoloģiju sniegtās iespējas - un viens no uzskatāmajiem piemēriem tam ir satelītu radītās kartes “google earth”, ko vairums cilvēku izmanto savos viedtelefonos. Lai arī satelīti šobrīd tiek izmantoti tik plaši un pieejami kā vēl nekad, ir tomēr daži ierobežojumi, kur tie nespēj sacensties ar novērojumiem, kas veikti uz Zemes. Piemēram, mazo dzīvnieku novērojumus tiešā veidā ar šīm tehnoloģijām nevar veikt, jo liela daļa dabas daudzveidības satelītiem tomēr ir neredzama. Tad nu lai sīkāk analizētu dabas daudzveidību no satelītiem, zinātnieki ir izstrādājuši noteiktus kritērijus tam, pēc kādām pazīmēm analizēt satelītu attēlus un izdarīt secinājumus par dažādās dzīvotnes esošiem organismiem. Piemēram, analizējot augsnes tipu vai apaugumu, dažādos ekoloģijas modeļos iespējams interpretēt satelītu datus un analizēt to, kā noteiktas dzīvotnes var ietekmēt konkrēti zemes apsaimniekošanas pasākumi. Taču daudz bagātīgāku informāciju iespējams iegūt, ja vienu un to pašu reģionu pēta ar dažādām metodēm un satelīta attēliem pievieno arī dzīvnieku balss ierakstus, kas veikti uz Zemes un DNS analīzes, ko iespējams veikt tikai noķerot noteiktus indivīdus un iegūstot to ģenētisko materiālu. Pētnieki uzskata, ka tikai dažādojot pētniecības rīkus un metodes iespējams iegūt pilnīgu informāciju par dabas daudzveidību un procesiem, kas to ietekmē.

Tāpat arī zinātnieki norāda, ka šis ir ļoti aizraujošs laiks pētniekiem, jo tieši dažādu tehnoloģiju apvienošana dabas izpētē var izrādīties ļoti būtiska un pat liktenīga, lai panāktu, ka dažas apdraudētas sugas neizmirst un turpina savas gaitas uz šīs planētas. Līdz šim iegūt šādas kvalitātes datus bija ļoti dārgi, tāpēc modelēt dažādus procesus ekosistēmu mērogā nav bijis nemaz tik viegli. Arī datu lielais apjoms nu vairs nav problēma, jo arvien jaudīgāki datori un datu uzglabāšanas vietnes ļauj iegūt un apstrādāt informāciju par dabas procesiem ļoti plašā mērogā.

Vairāk par modernām tehnoloģijām un to lomu dabas datu ievākšanā varat lasīt interneta vietnē www.sciencedaily.com