Mēs bieži interesējamies par ārējo pasauli, kamēr paši līdz galam neizprotam savu iekšējo pasauli. Kādi motīvi mūs pavada ikdienas gaitās, kādas emocijas valda pār mūsu lēmumiem, kāpēc esam tādi, kādi esam. Uz šiem jautājumiem atbildes meklē zinātnes, kas pēta cilvēku smadzenes, izziņas procesus, vērtību sistēmu, emocijas un uztveri. Viena no šīm zinātnēm ir psiholoģija. Oktobrī Latvijā norisinājās Psiholoģijas dienas, kuru ietvaros tika rīkots konkurss jaunajiem psiholoģijas zinātniekiem. Kā notiek pētniecībā psiholoģijā un kādi psiholoģijas pētījumi ir Latvijas jauno zinātnieku interešu lokā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētniece Veronika Leja un Rīgas Stradiņa Universitātes veselības psiholoģijas pētniece Kristīne Šneidere un Latvijas Universitātes maģistrante, Jauno zinātnieku konkursa uzvarētāja Kristiāna Kalniņa.

Izteikto vārdu saistība ar emocijām. Kuti vārdi izraisa depresiju?

Arī Latvijā veikts pētījums, kas jau labu laiku norisinās daudzās citās valstīs. Izrādās, cilvēku izvēlētie vārdi valodā, ko lietojam, var liecināt par depresiju. Kādas emocijas cilvēkā izraisa vārdi „laime”, „galds”, „kalns”, „karš” un citi un ko no tā var secināt psihologi?

„Depresijas, trauksmes un stresa rādītāju saistība ar latviešu valodas vārdu afekta novērtējumiem” - tā saucas pētījums, ar kuru 2015. gadā iepazīstināja psiholoģe Malgožata Raščevska un psihologs LU Psiholoģijas studiju programmas doktorants Edmunds Vanags. Pētījuma skaidrojums: kā cilvēki, uzlasot dažādus vārdus latviešu valodā, tos vērtē pozitīvi vai negatīvi, cik bieži tos lieto ikdienā un cik emocionāli spēcīgi ir šie vārdi. Par pētījumu stāsta Edmunds Vanags.