Raidījumā Zināmais nezināmajā uzmanības centrā šorei kosmosa izpēte un Latvijas līdzdalība kosmosa apgūšanā un pētīšanā. Vispirms sižets par jutīgāko teleskopu Dienvidu puslodē. Kosmosa izpētē arvien skaļāk sevi piesaka dažādi teleskopi – astronomijas jomā  vienlaicīgi sanāk kopā daudzi teleskopi, lai no dažādiem skatu punktiem meklētu atbildi uz vienu un to pašu jautājumu. Pasaulē vienīgais radioteleskops pēc dažiem gadiem būs tik liels, ka pletīsies Austrālijā un Āfrikā vienlaikus, tas apstrādās diennakts laikā tik daudz datu, cik šobrīd visā internetā kopā. Ierīces, kas to spēs paveikt, jau top lielajās informācijas tehnoloģiju kompānijās, un tas nozīmē, ka praktiskais labums nākotnē tiks arī katram no mums pārējiem, kaut vai desmitreiz ātrāks interneta pieslēgums. Pirmais solis šim lielajam teleskopam ir sperts,  Āfrikā tika atklāta pirmā antena, kas jau  pēc četriem gadiem kļūs par pilntiesīgu šī kvadrātkilometra režģa sastāvdaļu. Pateicoties Lattelecom, pie baltās 20 metru augstās un 13 m platās antenas atklāšanas brīdī šī gada martā klāt bija arī Sandra Kropa.

Turpinājumā saruna par Latvijas līdzdalību kosmosa apguvē. Eiropas Kosmosa aģentūras organizētās Industry Space Days jeb Industriju kosmosa dienas, notika jūnija sākumā, un tajās piedalījās arī Latvijas Kosmosa klāstera dalībnieki. Studijas viesi – Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks, inženierzinātņu doktors Kaspars Kalniņš, Latvijas universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošais pētnieks Jānis Balodis,  uzņēmuma NanoOptoMetrics izpilddirektors  Ģirts Ozoliņš un akciju sabiedrības RD ALFA Attīstības administrators  Ļevs Lapkis.