Polārā izpēte, šķiet, nekad nav bijusi planētai un cilvēcei nozīmīgāka kā tagad, kad karstuma rekordi ar katru gadu rada aizvien lielākas bažas par pasaules nākotni - kā mēs pielāgosimies neizbēgamajam, kas notiks ar pasauli mums apkārt un  ko vēl var darīt, lai mazinātu sekas, kas mūs sagaida klimatam kļūstot aizvien siltākam. Polārā pētniecība šajā ziņā sniedz daudz atbilžu un tāpēc ir tik būtiska - tā kā magnēts rāda pasaulei virzienu - cik tālu esam līdz nopietnām pārmaiņām.

Latvijas pētnieki plāno uz Antarktīdā pavadīt mēnesi, bet gadīties var visādi, jo apstākļi tur skarbi.

Latvijas polārpētnieki, Latvijas Universitātes ģeologi, kuri līdz šim pētījuši gan ledājus Islandē, gan Grenlandē, nosprauduši jaunu mērķi - nākamā gada sākumā doties ekspedīcijā uz Antarktīdu. Līdz tam notiks gan sagatavošanās darbi Islandē, kā arī Grenlandē iegūto pētījumu rezultātu apkopošana. Raidījumā Zināmais nezināmajā tiekamies ar polārpētniekiem. Par to, kā noris gatavošanās ekspedīcijai uz vietu, kur savulaik kāju spēruši arī tādi slaveni polārpētnieki un jūras braucēji kā Roalds Amundsens un Džeims Klārks Ross, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki, ģeoloģijas doktori Kristaps Lamsters un Jānis Karušs.

Ceļš uz “pasaules ledusskapi” - Arktiku un Antarktīdu senākos laikos

Zeme ar vulkāniem un upēm - tā 16. un 17. gadsimtā kartogrāfi iztēlojās abus zemeslodes polus. Kuri ir tie, kas pirmie izpētīja Arktiku un Antarktīdu un kādi ir šo pētnieku būtiskākiem atklājumi, un kuru bijuši slaveni viltvārži – polu atklājēji, stāsta Latvijas Universitātes prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, ģeoloģijas zinātņu doktors Valdis Segliņš.

Antarktīdas veģetācijas iespējamās izmaiņas klimata pārmaiņu rezultātā

Bezledus teritorijas Antarktīdā, kas kalpo par mājām gandrīz visiem uz zemsedzes mītošajiem Antarktīdas augiem un dzīvniekiem, varētu palielināties par 17 tūkstošiem kvadrātkilometru līdz šī gadsimta beigām. Tā zinātniskajā žurnālā “Nature” savā rakstā secinājusi Kvīnslendas universitātes bioloģijas zinātņu doktorantūras studente Žasmīna Lī, kuras pētījums ir pirmais pētījums par to, kā klimata pārmaiņas varētu ietekmēt bezledus teritorijas Antarktīdā.

Lī norāda, ka šobrīd bezledus apgabali Antarktīdā ir mazāk par vienu procentu no kopējās kontinenta platības un savā apjomā var aizņemt gan futbola bumbas, gan mazas Klusā okeāna salas izmērus. Šīs teritorijas ir mazas oāzes dažiem polārajiem augiem un dzīvniekiem - gluži kā salas milzīgajā ledus jūrā. Šīs sugas ir gan roņi un jūras putni, gan sūnas un ķērpji un pat mazi bezmugurkaulnieki, piemēram, gauskāji un kolembulas. Daudzas no šīm sugām nav sastopamas nekurs citur pasaulē.

Lai saprastu, cik daudz ledus varētu izkust ap ledus brīvo teritoriju tuvāko 80 gadu laikā, pētniece sadarbojās ar vairākiem Austrālijas zinātnes centriem, kā Britu vadošo Antarktīdas izpētes institūtu. Apkopojot iegūtos datus un modelējot procesu tālāku attīstību, secināts, ka ledus kušana paātrināsies par 25% un visizteiktāk tas skars Antarktīdas pussalu, kur jau šobrīd vērojamas ļoti izteiktas siltāka klimata pazīmes. Tas, ka Antarktīdā būs vairāk ledus brīvas teritorijas, nozīmē gan to, ka tas pamatīgi ietekmēs tur esošās dabas daudzveidības iespējas un dzīvotnes, gan arī ļaus Antarktīdā nonākt jaunām sugām, kas negatīvi varētu ietekmēt turienes vietējo floru un faunu.

Cīņa par barības vielām un ūdeni Antarktīdā, paredzams, būs skarba, jo turienes organismi ir pielāgojušies dzīvei diezgan izolētos apstākļos. Kā svešzemju sugas veicinās vai gluži pretēji bremzēs sadarbību dažādu sugu starpā, pagaidām ir pāragri spriest. Lai vai kā būs ar invazīvo sugu klātbūtni nākotnē tālajā kontinentā, līdz šim Antarktīda ir bijusi vieta, kas vismazāk saskārusies ar izmainītu dabisko vidi. Tiesa, mainoties klimatam tur jau ir nonākušas vairākas svešzemju sugas un palielinoties ledus brīvo apgabalu platībām, svešajiem organismiem dzīves apstākļi kļūs arvien piemērotāki. Paredzams, ka šī pētījuma rezultāti palīdzēs arī apzināt tās teritorijas. kuras jau laikus būs jānosaka par īpaši aizsargājamām, lai mazinātu jaunu sugu ienākšanu Antarktīdā. Viens no galvenajiem ceļiem, kā turp aizceļo svešās sugas ir cilvēku pārvietošanās.