Lielas un tūristu iecienītas, citas apmeklētāju acīm apslēptas - Latvija ir bagāta ar lielām un mazām upēm, taču daudzām no tām draud bēdīgs liktenis, ja nedomā par upju tīrīšanu.

Šī gada Dabas koncertzāle paies vārda vistiešākajā ziņā zaļā zīmē, jo šī gada varonis ir hloroplasts – maza vienība augu zaļajā daļā, kurā notiek dzīvībai ļoti nozīmīgs process – fotosintēze. Tajā, savukārt, kā dzīvības aģents darbojas ūdens. Tāpēc ir saprotams, ka arī ūdens gozēsies uz šī gada Dabas koncertzāles skatuves. Kā tieši ūdens ir saistīts ar gan ar Dabas koncertzāli, gan hloroplastu, kāpēc upes aizaug un kā talkā var nākt zinātnieki un elektroenerģijas ražotāji, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē biologs Andris Urtāns un “Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Arī ezeri var saslimt

Līdzīgi kā cilvēki, arī ezeri var saslimt. Turklāt dažādās Eiropas valstīs ezeru ekoloģiskā kvalitāte tiek vērtēta atšķirīgi. Sandra Poikāne strādā Eiropas Savienības kopīgajā pētniecības centrā un viens no viņas uzdevumiem ir panākt, lai visur Eiropā ezeru un citu ūdenstilpņu ekoloģiskā vērtēšanas būtu vienāda. Viņa arī skaidro, kas nosaka, kurš ezers ir vesels, kurš slims.