Pašmāju pētnieki pētījuši unikālu dabas parādību - mangrovju audzes. Tas ir īpašs veģetācijas tips, kas aug subtropu un tropu joslās un sniedz savu artavu vietējās ekosistēmas gan kā "attīrīšanas iekārta", gan kā mājvieta tūkstošiem sugu, gan apturot piekrastes eroziju, gan pabarojot cilvēci. Diemžēl, tieši pateicoties cilvēku rīcībai, šis unikālais dabas brīnums iet mazumā. Par pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Vides Risinājumu institūta vadošo pētnieku biologu Matīsu Žagaru. Kāpēc mums vajadzīgas šīs neparastās audzes, kur kopā sadzīvo gan sauszemes, gan ūdens iemītnieki, un kāpēc to reģioni pasaulē arvien sarūk?

Garneļu audzēšana Latvijā

Mangroves līdzīgi kā citi pasaules biotopi izzūd līdz galam tā arī neiepazīti. Viens no biežāk minētajiem iemesliem mangrovju izzušanā ir  intensīva garneļu zveja. Aizvien pieaugošais pieprasījums pēc garnelēm pasaules pārtikas apritē nes arī sliktas ziņas vietējām ekosistēmām. Ko galu galā garneļu zveja nodara dabai un vai šo eksotisko jūras iemītnieku varam audzēt arī pie mums ziemeļos, stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ingus Purgalis un garneļu audzētājs Gints Dzelme.

Dzīvnieku pasaules jaunumi

Amerikas Savienotās Valstīs pārtraukta šimpanžu izmantošana medicīnas eksperimentos. Jau pirms diviem gadiem lielākā daļa šo dzīvnieku tika aizsūtīti pelnītā atpūtā sanatorijās, bet nu medicīniskajai izpētei ar šiem neparastajiem dzīvniekiem ir pielikts punkts. Šimpanžu līdzība cilvēkam un sugas apdraudētības statuss bijis galvenais iemesls, kas mudinājis pieņemt šo lēmumu. Turpmāk šimpanzes varēs izmantot tikai un vienīgi dzīvnieku uzvedības pētījumos, tos novērojot. Līdz šim par aizliegumu zinātniskajā izpētē izmantot šimpanzes bija paziņojušas tādas valstis kā Jaunzēlande, Nīderlande, Zviedrija, Vācija, Austrija un Lielbritānija.

Pievēršoties mangrovju audzēm un tajos mītošajiem dzīvniekiem – noteikti jāpiemin dažas zivis. Tās pārsteidz ar savu neierasto uzvedību un atsevišķos gadījumos pat izskatu.

Piemēram, zivs ar latīnisko nosaukumu "Periophthalmus" ne tikai savā uzvedībā atgādina vardi. Kā liecina nosaukums, tās acis spēj redzēt krietni lielākā leņķī nekā citas zivis, proti, tās izvietotas uz zivs ķermeņa teju kā vardei  - uz augšu, un spēj itin labi redzēt virs ūdens notiekošo. Turklāt šī zivs, dzīvojot mangrovju tuvumā, bieži vien ir spiesta pārvietoties arī pa turienes dubļaino substrātu rāpojot un pat izlecot no ūdens. Šādos brīžos savādā izskata zivs spēj arī uzrāpties mangrovju saknēs. Ne velti neoficiāli šo zivi mēdz saukt arī par dubļu lēcēju. Bet vēl ar saviem lēcieniem pētniekus pārsteigusi cita mangrovju audzēs dzīvojoša zivs.

Mums, cilvēkiem, ir skaidrs, ka dienās, kad ir karsti, ir jālec ūdenī atvēsināties. Izrādās, šo pašu patiesību ir izmēģinājusi arī kāda zivs. Mazā rivulus zivs dzīvo siltos ūdeņos, sākot no Floridas piekrastes līdz pat Brazīlijai. Nereti turienes līcīšos ūdens temperatūra krietni pārsniedz 30 grādu atzīmi. Šādos brīžos, lai sevi atvēsinātu, zivs izlec no ūdens un dažas sekundes ir pietiekami ilgs laiks, lai zivs temperatūra samazinātos. Pētnieki ir noskaidrojuši, ja zivīm nepiemistu šī spēja atvēsināties, tās ietu bojā.