Mūsu dzīve nav iedomājama bez mobilajiem telefoniem, portatīvajiem datoriem un citām elektroniskām ierīcēm un viens no galvenajiem šo ierīču sniegtajiem ieguvumiem ir iespēja tās lietot atvienotas no strāvas padeves. To palīdz izdarīt litija jona baterijas. Kāds ir šo bateriju darbības princips, kādi ieguvumi un zaudējumi ir šim enerģijas uzglabāšanas veidam un kādi ir pašmāju zinātnieku pētījumi litija jonu baterijas uzlabošanai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Cietvielu fizikas institūta vadošie pētnieki: Cietvielu jonikas laboratorijas vadītājs Gunārs Bajārs un Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorijas vadītājs Jānis Kleperis.

Derīgie izrakteņu izmantojums elektroniskajās ierīcēs

Miljardiem gadus seni ieži glabā daudz un dažādus metālus. Svins, alumīnijs, varš niķelis, cinks, zelts, sudrabs tērauds un virkne citu metālu dažādās devās un sakausējumos ir sastopami visapkārt – sadzīves tehnikā, elektronikā un dažādos citos priekšmetos. Kā pasaulē notiek metālu ieguve, cik lielas ir šo metālu atradnes, kā notiek metālu ieguve un vai arī Latvijā ir šādas atradnes, skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Saulespiliena fermā Austrālijā tomāti aug bez saldūdens un augsnes

Neaptverami vērtīga enerģija, ko iegūstam no Visuma ik dienas, ir Saule, un neiedomājami vērtīgs resurss uz Zemes ir ūdens. Apvienojot šos divus resursus Dienvidaustrālijā tapusi “Sun-drop” jeb Saulespiliena ferma - tā katru gadu izaudzē 17 tūkstošus tonnas tomātu tikai no saules gaismas un jūras ūdens. Tā ir pirmā šāda veida iekštelpu ferma, kurā starptautisku zinātnieku komanda sešu gadu garumā pētījusi sēklu spējas attīstīties un nest augļus bez saldūdens, augsnes un citiem lauksaimniecībā bieži izmantotiem resursiem. Šāda ferma varētu būt mūsu nākotne, kad resursu kļūs aizvien mazāk.

Radīt tehnoloģiju, kas šādā veidā spēj izaudzēt ražu, ir patiešam liels solis ceļā uz resursu taupīgu izmantošanu, jo ierastās siltumnīcas gruntsūdeni izmanto audzējamo kultūru laistīšanai, bieži vien fosilo kurināmo sildīšanai un elektrību dzesēšanai.

20 hektāru lielās siltumnīcas laistīšanai tiek izmantots jūras ūdens, kas atrodas nepilnu divu kilometru attālumā no tomātu audzēšanas vietas. Netālu no siltumnīcas to atsāļo, izmantojot saules enerģiju. Tomāti tiek audzēti sašķeltā kokosrieksu masā, un brīžos, kad vasaras karstums sasniedz pat 48 grādus pēc Celsija, šos augus dzesē jūras ūdenī izmērcēts kartons, kas tiek pievadīts augu saknēm.

Zīmīgi, ka tieši augu audzēšana noslēgtā vidē siltumnīcā palīdz izvairīties no dažādiem kaitēkļiem un slimībām, kas tos piemeklētu atvērtās plantācijās. Šādā veidā tiek ierobežota arī pesticīdu lietošana. Tas vēl nav viss - pētnieku lielākais gandarījums ir, ka to visu ir izdevies panākt nevis noklājot tuvējo teritoriju ar saules paneļiem, bet gan izvietojot 23 tūkstošus spoguļu, kas fokusē saules gaismu un ar ģeneratoru palīdzību pārvērš to enerģijā. Lai arī šajā joma vēl daudz darāmā, pētnieki uzskata, ka šī tehnoloģija jau ir izmantojama reģionos, kur augsne kļūst arvien sausāka, enerģija dārgāka un saldūdens krājumi sarūk īpaši strauji.

Taču kā jau visam, arī šai idejai ir negatīvās puses - šobrīd nav nekas daudz zināms par to, kā šī tehnoloģija ietekmē tuvumā esošos dzīvniekus. Līdzīgā situācijā ASV uz spoguļiem balstītas tehnoloģijas dēļ bojā gājuši 6 tūkstoši putnu, kas virs spoguļiem meklējot barību, sadeguši. Tāpat arī šādas siltumnīcas celtniecības izmaksas ir augstas - tās var sasniegt pat 200 miljonus ASV dolāru. Tāpēc šādu risinājumu patiesos ieguvumus un zaudējumus pa īstam atklās tikai laiks.