Februārī atvēršanu piedzīvos Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieku vadībā radītā monogrāfija “Latvija: zeme, daba, tauta, valsts, kas ir pētījumu apkopojums par Latvijas teritoriju, dabas apstākļiem, cilvēkiem un viņu darbības izpausmēm”. Monogrāfija sniegs jaunākās zinātniskās atziņas par Latviju. Par jauno darbu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas profesori Oļģerts Nikodemuss un Māris Kļaviņš.

Monogrāfija ir veltījums Latvijai simtgadē, kas teksta, tabulu, diagrammu, karšu un attēlu 800 lappusēs no A līdz Z stāsta par Latvijas ģeogrāfiju. Grāmatas saturs ir iespaidīgs – kopumā monogrāfija aptver 10 lielas nodaļas – “Latvijas teritorija”, “Zeme”, “Atmosfēra”, “Virszemes ūdeņi”, “Dzīvības sfēra”, “Iedzīvotāji un apdzīvojums”, “Saimniecības ģeogrāfija un Latvijas vieta pasaulē”, “Dabas daudzveidības un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzība” un “Latvijas ilgtspējīga attīstība”.

Pagaidām jaunā monogrāfija pieejama elektroniskā formātā, drīzumā tā iznāks arī papīra formātā. To par brīvu izplatīs skolām un bibliotēkām Latvijā. Iespējama, iznāks arī otra tirāža, kura varētu būt pieejama plašākai sabiedrībai. Izskanējis arī ieteikums šo izdevumu tulkot angļu valodā, lai pasaules sabiedrībai būtu iespēja iepazīties ar Latviju.

Monogrāfija sākas ar nodaļu, kur raksturota  Latvijas teritorija, kā ģeogrāfiska telpa un tās atrašanās vieta Eiropā un pasaulē. Grāmatā caur teritorijas ģeoloģiskās attīstības prizmu aprakstīts ļoti garš Latvijas teritorijas veidošanās periods, sākot no Pirmskembrija perioda līdz mūsdienām. Monogrāfija arī vēsta par dabas apstākļiem Latvijas teritorijā, kad tā atradusies tuvu ekvatoram. Liela uzmanība grāmatā pievērsta Latvijas ģeodaudzveidībai – reljefam, to veidojošiem nogulumiem, derīgajiem izrakteņiem, kā vieniem no nozīmīgākajām dabas bagātībām.

Monogrāfijas veidošanā iesaistījušies vairāk nekā 40 autori, starp kuriem ir ļoti dažādu zinātņu nozaru pārstāvji – ģeogrāfi, ģeologi, vides zinātnes pārstāvji un biologi. Monogrāfijai ir četri zinātniskie redaktori – profesori Māris Kļaviņš, Vitālijs Zelčs, Zaiga Krišjāne un Oļģerts Nikodemus.

Pasaules Dabas fonds meklē klimata vēstnieku

Pasaules Dabas fonds turpina tradīciju un arī šogad meklē Klimata vēstnieku – aktīvu cilvēku, kuram rūpes par apkārtējo vidi ir dzīvesveids un kurš par vidi un klimatu mudina domāt arī citus. Akcija notiek starptautiskās Zemes stundas ieskaņas kontekstā un par to vairāk stāsta Pasaules Dabas fonda projektu vadītāja Kristīne Skrīvele.

Enciklopēdiju veidošana kādreiz un šodien

Latvijas padomju enciklopēdija joprojām ir jaunākā universāla enciklopēdija latviešu valodā. Jāņem vērā, ka tajā lasāmais tika veidots totalitārā režīma laikā un tā, lai tā atbilstu Padomju Savienības ideoloģijai. Tomēr beidzot mums būs arī jauna enciklopēdija – Nacionālā enciklopēdija, kuras izdošanu iecerēts sākt šī gada beigās. Par enciklopēdiju veidošanu Padomju Savienībā un topošo jauno Nacionālo enciklopēdiju stāsta Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis un enciklopēdijas redaktore Astrīda Iltnere.