Ziemassvētku laiks ir tas brīdis gadā, kad daudz laika pavadām veikalos -  iepērkoties, sarūpējot visu vajadzīgo svētkiem un tuvinieku apdāvināšanai. Patērnieciskums mudina iegādāties dubultā, apdāvināt ikvienu, taču kāpēc mēs dāvinām un ko? Vai tās patiesi ir noderīgas dāvanas? Par nožēlu jāatzīst, visai daudz no pirktā vai dāvinātā mēs pēc svētkiem izmetam. Kāpēc iepirkšanās tiek dēvēta par zālēm un vai ir iedomājami arī citādi Ziemassvētki, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers un Vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simanovska.

„Ziemassvētkiem mēs pārgatavojamies visādās nozīmēs, sapērkot pārāk daudz dāvanas un neatbilstošas dāvanas, sapērkot pārāk daudz ēdiena, kaļot nevajadzīgus plānus. Jo sarežģītākais modelis, jo lielāka varbūtība, ka viss noiet greizi,” uzskata Ivars Austers.

Viņš arī min datus, ka Eiropā pagājušā gadā 25% nebija laimīgi par to, ko saņēmuši dāvanās Ziemassvētkos, 14% pārdevuši dāvanas, 10 % - atdot atpakaļ veikalā. Vēl 10% mēģinājuši citādi tikt vaļā, tās dāvinājuši citiem.

„Lai patiešām cilvēku iepriecinātu, viņš ir labi jāpazīst un jāzina, ko viņš vēlas. Ja nopērkam dāvanu, kas mums patīk, nenozīmē, ka saņēmējam tā patiks,” uzskata Jana Simanovska

„Vēstules Ziemassvētku vecītim ir brīnišķīga lieta, lai uzzinātu, ko cilvēks vēlas saņemt kā dāvanu,” bilst Ivars Austers. „Dāvanu pērkot, cilvēks domā par dāvanu saņēmēju no sava skatupunkta.”

Runājot par dāvanām raidījuma viesi atzīst, ka reti kurš nenovērtēs kaut ko paša radītu, taču ir jādomā par mērenību.

„Viens veids, kā par naudu padarīt visus laimīgus, ir ziedošanas kampaņas pirms svētkiem. Cilvēki tā vietā, lai pirktu bezjēdzīgi daudz ēdiena, dāvanas, ko izmet laukā, naudu ziedo tiem, kam tas vairāk vajadzīgs. Dāvinātājs būs laimīgāks un arī saņēmējs būs priecīgs un laimīgs,” atzīst Ivars Austers.

Lai mazinātu patērnieciskumu svētku laikā, Ivars Austers iesaka iet uz veikalu paēdušiem, lai nenopirktu pārāk daudz ēdiena, aiziet uz veikalu ātrāk, lai var mierīgāk iepirkties.

Jana Simanovska iesaka laicīgu plānošanu, tad esam mazāk izšķērdīgi. Vēl ir vienošanās, ja ģimene svin kopā, vienojas, ko kurš atnes, samazina pārtikas atkritumu daudzumu. Tāpat vienošanās var būt par dāvanām, piemēram, pieaugušiem var vienoties bērnam par vienu lielu kopīgu dāvanu, nevis daudz mazas, kuras jau pēc mēneša būs nomestas stūrī.

Ivars Austers rosina veidot grupu sociālā tīklā facebook, kur mainīties ar dāvanām, tas ka tev nevajag, nenozīmē, ka citam nevajag.

Videi draudzīgas Ziemassvētku eglītes izvēle

Tā kā klimata pārmaiņas sevi sāk pieteikt aizvien skaļāk,  patērētāji arvien vairāk sāk meklēt tādas Ziemassvētku preces un produktus, kas radītu iespējami mazākas CO2 emisijas. Tas pats attiecas arī uz Ziemassvētku neiztrūkstošo tradīciju - eglītes rotāšanu, taču, kāda eglīte ir dabai visdraudzīgākā Ziemassvētkos? Filadelfijas universitātes biologi uzsver, ka īsts koks, nocirsts vai podā audzēts, noteikti būs labāka izvēle, nekā mākslīga eglīte, pat, ja to lieto vairākus gadus pēc kārtas.

Divus metrus garš nocirsts koks atstāj par 60 % mazāku ietekmi uz vidi, nekā divus metrus garš radīts mākslīgs koks, kuru izmanto sešu gadu ilgā periodā. Pirms vairākiem gadiem Monreālā veikts pētījums liek domāt, ka mākslīgā egle var tikt uzskatīta par daudz maz videi draudzīgu risinājumu tikai tad, ja tiek lietota vismaz 20 gadus.

Lai arī koku ciršana nebūt nav oglekļa neitrāls process, tas CO2 kontekstā ir labāks risinājums, nekā mākslīgo koku ražošana, jo šādu koku sastāvā parasti ir polivinilhlorīds – materiāls, kuru nevar pārstrādāt un kas var būt veselībai kaitīgs. Tāpat arī dažādas saistvielas un piejaukumi šīs egles padara videi un veselībai drīzāk nedraudzīgas.

Tātad videi daudz draudzīgākas ir īstas Ziemassvētku eglītes, taču arī te ir kāda nianse – ja tās ir atceļojušas no tālām zemēm vai audzētas masveidā speciāli šim noieta tirgum, pastāv liela varbūtība, ka egļu audzēšanai ir izmantoti pesticīdi. Protams, jo tālāk koks tiek vests, jo vairāk emisiju tas ir radījis, līdz ar to vislabākā izvēle ir iespējami tuvu nocirsta vai nopirkta eglīte. Tiesa, arī egļu audzētavas var būt dažādas un arvien populārākas kļūst tās, kuras cenšas kokus audzēt bioloģiskās saimniecībās. Tur īpaši tiek piedomāts, lai koki kļūtu arī par dzīvotni putniem un kukaiņiem. Lieki teikt, ka egļu audzēšanas bizness ir ļoti ienesīgs - Amerikas Savienotajās valstīs vien egļu audzētavās ir 350 miljoni koku.

Un visbeidzot – domājot par to, kā iegādāties videi draudzīgu eglīti nedrīkst aizmirst par to, kas ar to notiks pēc svētkiem. Dabīgās egles nevajag izmest atkritumu konteineros, tām ir jānonāk vai nu komposta kaudzēs vai jāuzsāk sava otrā dzīve. Un sadedzināšana nebūt nav vienīgais risinājums. Izrādās no egļu skujām var veidot gaisa atsvaidzinātājus, saberot tās īpašos aromātu izdalošos trauciņos.