Ja tu vienmēr runā patiesību, tev nekas nav jāatceras - šo citātu piedēvē rakstniekam Markam Tvenam, un varam vien paši par sevi pabrīnīties, kādas taktikas un stratēģijas tūkstošiem gadu ilgā posmā esam iemācījušies, lai prasmīgāk melotu apkārtējiem un bieži vien - arī paši sev. Meli ir neatņemama cilvēka izpausme, kas novērojama visur pasaulē, tā vieno cilvēkus visā pasaulē, neskatoties uz dzimumu, vecumu un tautību. Tas liek uzdot jautājumu - vai meli ir daļa no mūsu DNS vai tā tomēr ir prasme, kuru apgūstam dažādu iemeslu dēļ - kāds teiks izdzīvošanas vārdā,  kāds teiks, ka nepateikt visu tā, kā tas ir, tā ir daļa no mūsu kultūras normām. Kāpēc cilvēki melo un kāpēc šo prasmi sākam izkopt jau agrā vecumā, kas ir "baltie meli", "puspatiesības" un ar ko meli atšķiras no fantāzijām, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers.

 

Kā darbojas poligrāfs jeb melu detektors

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra telpās veic poligrāfa ekspertīzi. To, vai cilvēks melo vai nē, ir grūti pateikt, un tikpat sarežģīti to ir fiksēt arī ar poligrāfu jeb tautā dēvēto melu detektoru. Poligrāfs, kā norāda eksperti, var pateikt tikai to, kāds ir cilvēka stresa līmenis. Stāsta tiesu eksperts Uldis Miķelsons.

Sociālajā tīklā Twitter cilvēkus piesaista ziņojumi, kur savijas morāle un emocijas

Tūkstošiem cilvēku pasaulē ar prieku pauž savus uzskatus par politiku ar kādu viltīgu tvītu un, patiesi, tas neprasa daudz laika un piepūli - 140 zīmes sociālajā tīklā Twitter un ideālā gadījumā vairāki retvīti.

Taču, neskatoties uz to, cik pārliecinošs vai pārsteidzošs būs ziņojums šajā tvītā, visticamāk to neuztvers pozitīvi tie cilvēki, kuri jau šobrīd nepiekrīt rakstītāja viedoklim. Pētījumā, kurā tika analizēti pusmiljons Twitter ziņojumu, secināts, ka morāli skaļi tvīti visticamāk iegūst aktīvu, pozitīvu atsauksmi tikai kopējā politisko interešu grupā un šādu ziņojumu saturs reti kad nokļūst līdz citādi domājošajiem. Twitter ziņojumu analīze liecina, ka mēs dzīvojam katrs savā informatīvajā un  viedokļu burbulī, no kura nemaz tik bieži neizkļūstam.

Zinātnieki Ņujorkas Universitātē sākotnēji analizēja Twitter vietnē esošo ziņojumu valodu, īpašu uzmanību pievēršot trim sarunu tematiem, par kuriem viedokļi parasti ir gana emocionāli un kontroversāli - proti, ieroču kontrole, viendzimuma laulības un klimata izmaiņas. Ziņojumi tika analizēti pēc tā, kādus vārdus izvēlējušies ziņojumu autori, paužot savu viedokli gan par temata morālo, gan emocionālo aspektu -  piemēram, atslēgas vārdi šajā gadījumā bijuši - pienākums, bailes un naids. Rezultātā izrādījās, ka tā saucamie tvīti, kuri bija izteikti tikai morāli vai tikai emocionāli, netika daudz pārsūtīti tālāk, taču tos ziņojumus, kuros morāle un emocijas bija savstarpēji savijušās, lasītāji padeva tālāk daudz aktīvāk - līdz ar katru pievienotu vārdu, kas izsaka nepatiku vai naidu, retvītu skaits pieauga par 20 %.

Taču pētnieki analizēja vairāk nekā 500 tūkstošus Twitter ziņojumu arī citās kategorijās – proti, pēc tā, kas un cik daudz tiek padots tālāk noteiktu ideoloģisku domubiedru starpā. Katra tvīta saistību ar citiem ziņojumiem pētnieki noteica pēc algoritma, ar ko iespējams izsekot ziņojuma autora politiskajai pārliecībai, analizējot to lietotāju profilus, kuram šis cilvēks seko sociālajā tīklā Twitter. Katram ziņojumam tika noteikts tā retvītu skaits līdzīgi domājošo pulciņā un to lietotāju kontos, kuri pauž atšķirīgus politiskos uzskatus. Secinājumi bija gana acīmredzami - vairāk ziņojumu tiek padoti tālāk un izplatīti līdzīgi domājošo vidē un reti kad sasniedz ideoloģiski atšķirīgi noskaņotos. Izteikti to pētniekiem nācies novērot ziņojumos, kas skar ieroču un klimata tematiku.