Ārējais izskats un apģērbs jau izsenis ir bijis ne tikai praktiska nepieciešamība, bet arī sabiedrības vērtību un morāles spogulis. Apģērbs lieliski spēj stāstīt par aizgājušajiem laikiem - par savulaik valdošo modi, sabiedrības vērtībām un dzīvesveidu. Jo īpaši tas attiecināms uz sievietēm, kuras dažādos laikos ir ieņēmušas atšķirīgas lomas sabiedrībā un ģimenē. Tieši apģērbs ir lieliska liecība tam, kā sievietes vēsturiski ir ienākušas publiskajā telpā un kā ieguvušas lielāku izpausmes brīvību un lielākas tiesības. Kā sieviešu apģērbā manāma lielāka izpausmes brīvība, plašākas tiesības un lielākas politiskās aktivitātes iespējas raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas docente Edīte Parute.

Sufražistu kustība Lielbritānijā

Stāsts par sufražistu kustību, kas aizsākās jau 19. gadsimtā. Par sufražistēm, viņu centieniem panākt lielākas tiesības sievietēm, mainīt sabiedrības un valsts attieksmi pret viņām stāsta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Marita Zitmane.

"Pirmais feminisma vilnis un sufražistu kustība ir par tiesībām kā tādām, lai sieviete kļūtu par tiesību subjektu," skaidro Marita Zitmane. 19. gadsimtā, kad aizsākās pirmais feminisma vilnis, sieviešu tiesības bija aptuveni tādas pašas, kādas šobrīd ir bērniem, kuram nepieciešams aizbildnis.

Lai gan kustība bija par tiesību kopumu, visbiežāk atceras sufrāžistu cīņu par sievietes tiesībām piedalīties vēlēšanās. Tas vienoja sievietes no visām sociālajām grupām - nespēja balsot par cilvēkiem, kuru lēmumi ietekmēja viņu dzīves. Tā bija masveida kustība, kas apvienoja simtiem, tūkstošiem, pat miljonu sieviešu.

Lielbritānijā sufražistu kustība bijusi visagresīvākā. Cīņa par balstiesībām pie britiem ilga teju gadsimtu, tā bija sarežģīta un tika izmantoti dažādi līdzekļi - protesti, marši, uzsaukumi, tā pat tika gatavoti izglītojoši materiāli, kas cīnījas ar stereotipiem par sievietēm.

Zēnu un meiteņu priekšstati par zināšanām

Izglītībai ir nenovērtējama loma cilvēku dzīvē un tieši izglītība ir viena no tām vērtībām, kura daudzviet pasaulē ir liegta īpaši meitenēm. Taču pat Rietumu pasaulē, kur meitenes apmeklē skolu, mācās kopā ar zēniem, apgūst tos pašus mācību priekšmetus un uzrāda tikpat labas prasmes, jau agrīnā vecumā ir radīts priekšstats, ka zēni  ir gudrāki par meitenēm un uzrādīs labākus rezultātus mācību procesā un nākotnē gūs vairāk panākumus. Tā vismaz savos pētījumos noskaidrojuši ASV zinātnieki. Kā lasāms žurnālā „Science”, pētnieki aptaujājuši 400 bērnus, no kuriem puse bija meitenes, lai noskaidrotu, vai un kādi stereotipi valda viņu uzskatos par savu inteliģenci un spējām.

Vienā no testiem 96 zēniem un meitenēm vecumā no 5 līdz 7 gadiem nolasīja rakstu par kādu ļoti inteliģentu personu. Kā jau varat nojaust, bērniem lika uzminēt personas dzimumu -  pēc tam bērniem rādīja dažādus vīriešu un sieviešu attēlus un lūdza izvēlēties, viņuprāt, visinteliģentākos. Visbeidzot bērniem bija uzdevums savietot sieviešu un vīriešu fotogrāfijas ar dažādiem raksturojumiem, piemēram “būt gudram”.

Interesanti, ka piecgadnieku grupā zēni un meitenes izcilību saistīja arī ar savu dzimumu, taču sešus un septiņus gadus vecās meitenes uzrādīja atšķirīgus rezultātus. Sešgadīgie zēni 65 procentos gadījumu apgalvojumu „ļoti, ļoti gudrs”  saistīja ar savu dzimumu, kamēr meitenes tā domāja tikai 48 procentos gadījumu.

Pētnieki arī mēģināja noskaidrot, kuram no dzimumiem bērni paši paredz labākas sekmes skolā. Tad nu sanāk, ka lai arī meitenes vecumā no 5 līdz 7 gadiem labas atzīmes saistīja tieši ar savu dzimumu, viņas tomēr neuzskatīja, ka meitenes spēj sasniegt izcilus rezultātus.

Taču ar to viss nebeidzās - zinātnieki piedāvāja 6 un 7 gadus vecajiem bērniem divas dažādas spēles. Vienu raksturoja kā spēli, kas paredzēta “ļoti, ļoti gudriem” bērniem, bet otru kā spēli, kas domāta bērniem, kas „ļoti, ļoti cenšas”. Izrādās, ka zēni un meitenes bija vienlīdz ieinteresēti spēlē, kurā jācenšas, taču meitenes izrādīja mazāku interesi par spēli, kas domāta ļoti gudrajiem. Pētījuma autori cer, ka šie testu rezultāti palīdzēs mazināt stereotipus, kas vēlākos gados ietekmē meiteņu profesijas izvēli. Starp citu pētnieki pat izteikuši minējumu, ka šie stereotipi varētu būt viens no iemesliem, kāpēc meitenes neizvēlas studēt, piemēram, fiziku vai matemātiku, pat, ja vidusskolā šajos priekšmetos ir bijušas  labas atzīmes.