Ēkās aizvadām lielāko daļu savas ikdienas, tāpēc ir būtiski, kādas tās ir - cik drošas, cik efektīvas, cik pielāgotas dažādām funkcijām, kas tām jāveic. Laiki mainās un mainās arī materiāli, kurus cilvēki izmanto ēku celšanai. Ja sendienās pieejami bija tikai dabas radīti materiāli kā koks, māls un akmens, tad mūsdienu tehnoloģijas ļauj radīt dažādas materiālu kompozīcijas un radīt jaunus būvmateriālus, lai nodrošinātu lielāku izturību, stingrību un citas prasības, kuras uzstādām drošām un efektīvām ēkām. Šī gada Rīgas Tehniskās universitātes Gada jaunais zinātnieks Jānis Šliseris ikdienā pēta gan ēku konstrukcijas, gan būvmateriālus un to drošību. Tieši par ēku drošību un ēku celtniecībā izmantoto materiālu drošību arī saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar Rīgas Tehniskās universitātes Gada jauno zinātnieku, RTU Būvmehānikas katedras vadītāju Jāni Šliseri.

Unikālas inženierizinātņu vēstures liecības RTU

Rīgas politehniskā augstskola savu darbu sāka 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola toreizējā Krievijas impērijā. Studijas sākumā ilgst divus gadus, vēlāk pārgāja uz četru gadu mācību periodu. Iesākumā studenti bija tikai vīrieši, studijas bija par maksu un mācības notika vācu valodā. Pētot šīs augstskolas vēsturi, ir zināms, ka pirmais latviešu izcelsmes students ir bijis vidzemnieks Leons Kulbahs. 

Rīgas politehniskas augstskola savulaik tika veidota pēc tolaik Eiropas modernāko – Cīrihes un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Kas tolaik mācījās šajā skolā, kura tā atradās un kādi ievērojami mācībspēki tur strādāja, to var uzzināt RTU muzejā. Par augstskolas vēsturi stāsta RTU muzeja vadītāja Alīda Zigmunde.

Radīta enerģiju ražojoša krāsa

Tīrās enerģijas koncepts jau daudzviet pasaulē ieņem reālas aprises - saules paneļi, siltumsūkņi un daudzi citi veidi, kas enerģijas ieguvē izmanto neizsmeļamus dabas resursus. Taču pētnieku komanda no Karaliskā Melburnas tehnoloģiju institūta ir radījusi vēl kādu aizraujošu ideju – krāsu, kas spēj radīt tīru enerģiju un apgādāt ar to, piemēram, dzīvojamo ēku.

Krāsas sastāvā ir titāna oksīds, ko jau šobrīd izmanto daudzās sienu krāsās, taču tam klāt pielikts papildu elements - sintētiskais molibdēna sulfīds. Šī viela funkcionē līdzīgi kā silīcija gēls, kuru bieži izmanto dažādos produktos, lai absorbētu ūdeni un pasargātu produktus no ūdens radītiem bojājumiem.

Tīrās enerģijas ārsienas gadījumā, šis materiāls absorbēs gan saules enerģiju, gan mitro gaisu, pēc tam sadalīs no gaisa iegūto ūdeni skābeklī un ūdeņradī. Iegūto ūdeņradi tālāk var izmantot ēkas enerģijas apgādē. Šādas ēkas būtu īpaši noderīgas reģionos, kur klimatisko apstākļu dēļ ir liels mitrums, bet maz saules gaismas saules paneļu izmantošanai, kā arī sausos reģionos, kur gaisa mitrums tāpat ir augsts.

Labā ziņa arī ir tā, ka šādu krāsas pārklājumu var lietot ne tikai ēkām, bet arī sētām un atsevišķām būvēm, piemēram, suņubūdām - uz visām šīm virsmām krāsa kļūtu par enerģiju ražojošu struktūru.