Pilsēta ir vide, kurā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju aizvada savu ikdienu un ne velti, jo tieši pilsēta nodrošina mums to, kas tik ļoti ir vajadzīgs mūsdienu sabiedrībā – pakalpojumus, ekonomisko aktivitāti, sociālās un izglītības iespēja. Taču vienlaikus pilsēta ir vieta, kas ne vienmēr pozitīvi ietekmē mūsu fizisko, emocionālo veselību un neliek mums justies apmierinātiem ar dzīvi.

Kāds sakars nostaigātajiem soļiem ar vidi pilsētā? Ar šādu jautājumi sevi pieteica nesen izskanējusī Pasaules Dabas fonda un Ziemeļvalstu ministru biroja kopīgi rīkotā diskusija. Turpinot aplūkot diskusija cikla “Kāds sakars?” tematus arī Latvijas Radio studijā, šoreiz aplūkojam vides un pilsētas saikni. Kā vide pilsētā ietekmē iedzīvotāju dzīvi tajā, kā infrastruktūras, apzaļumošanas, arhitektūras un citi pilsētvides risinājumi ietekmē to, vai mums rodas vēlme dzīvot pilsētā, doties uz darbu kājām, apmeklēt veikalus vēsturiskajā centrā un pārvietoties ar velosipēdu, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj arhitekts, pilsētplānotājs un urbānais dizaineris Toms Kokins un Pasaules Dabas fonda pārstāve Elīna Kolāte.

"Nav receptes, kā padarīt pilsētu dzīvojamu. Jāplāno, lai apkaimes ir pietiekami pašpietiekamas," atzīst Toms Kokins. "Modernā pilsētā sabiedriskajam transportam jābūt kā mugurkaulam visai attīstībai, vispirms jāizveido efektīvs transporta tīkls, tad jābūvē mājas. Pierīgā šobrīd ir apbūvētas tuvās pļavas, tad domājam, kā tikt uz Rīgu."

Vajadzētu koncentrēt attīstību Pierīgā ap esošiem transporta mezgliem. Piemēram, dzelzceļa. Pēc līdzīga principa ir veidotas daudzas pilsētas Eiropā.

Namīpašnieki sāk novērtēt, ka piecu autostāvvietu vietā ir bērnu laukums vai zaļumi, tas dod lielāku pievienoto vērtību. Svarīgi, lai apkaimei veidotos identitāte