Aizvadītajā nedēļa Rīgā norisinājās klimata pārmaiņām un adaptācijai veltīta starptautiska konference "Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību", kas pulcēja ekspertus no dažādām Eiropas valstīm un pat Fidži - salu valsts, kura nākotnē no klimata pārmaiņām cietīs īpaši smagi.

Klimats mainās, resursi ierobežoti, bet dzīvot labklājībā gribas – tāds īsuma varētu būt raksturojums tam, ka savas vēlmes un iespējas nākas samērot visiem, kas apdzīvo šo planētu. Kāds grib sasniegt labklājību, kāds to noturēt, bet neatkarīgi no tā, kurā attīstības posmā mēs būtu, mums visiem jārēķinās, ka klimats mainās un mainīsies un ietekmēs visdažādākās mūsu sadzīves saimniekošanas jomas. Viens no risinājumiem, kā iespējams samērot vajadzības pēc labklājības un komforta ar nepieciešamību videi draudzīgi saimniekot, tiek minēta oglekļa mazietilpīga attīstība. Kas tā ir un un vai esam gatavi samazināt emisijas dažādās ražošanas un saimniekošanas nozarēs arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Džineta Dimante un Vides un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore 
Ilze Prūse.

Runājot par dzīvi tuvākā un tālākā nākotnē, bieži tiek piesaukts 2050. Gads, tas ir laiks, kad pasaules valstis ir vienojušās sasniegt izvirzītos mērķus un panāk, ka globālā sasilšana nepārsniedz kritisko divu grādu atzīmi. Lai mērķi sasniegtu , valstu politikas un attīstības scenāriji ir jāmaina jau šobrīd. Kā attīstīties, neizmantojot fosilo kurināmo un ko īsti nozīmē bieži piesauktā frāze „investēt dabā”, skaidro Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas Vides direktorāta Klimata bioloģiskās daudzveidības un ūdens nodaļas vadītājs Saimons Bukle.

Zemas enerģijas patēriņa ēka, kurai zemais patēriņš tiek panākts ar pārdomātiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Kādi tie ir, kā šādas ēkas var apsildīt ar desmit reizes mazāku resursu patēriņu un kā tās būvē, stāsta arhitekts Ervīns Krauklis.