Putnu dziesmas un to dialekti. Izrādās putniem, tāpat kā cilvēkiem, ir ne tikai savs individuālais dziedājums un balss, bet arī dialekts. Kā, klausoties putnu dziesmās, var noteikt paša dziedātāja izcelsmes reģionu, un  kāpēc daudzi putni iemācās arī svešu putnu dziesmas? Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar putnu balsu pārzinātāju, ornitologu Edmundu Račinski.

"Katram kārtīgam putnam ar savu dziesmu ir jātiek galā pirmajā patstāvīgas dzīves pavasarī, tad izveidojas putna dziesma," bilst Edmuns Račinskis. Mēģinājumiem ir apmēram mēnesis laika.

Izrādās, dzeltenās stērstes labprātāk izvēlas veidot pārus ar sava dialekta pārstāvjiem.

Sižetā stāsts par šogad visvairāk daudzināto putnu dzelteno tārtiņu. Augumā neliels purva iemītnieks – zinātniskais nosaukums tulkots kā "apsauļots lietussaucējs" - tas ir dzeltenais tārtiņš. Latvijā ierasts ligzdotājs. Par dzelteno tārtiņu stāsta LU Bioloģijas institūta vadošais pētnieks, ornitologs Oskars Keišs.

Vēl stāsts par britu biologu Luku Alfeju, kurš tāpat kā Latvijas pārstāvis Ivars Kalviņš bija viens no pretendentiem prestižajai Eiropa izgudrotāju balvai. Luks Alfejs balvai tika izvirzīts par ideju, ka tādas kaitīgas slimības, kā malāriju un tropu drudzi, iespējams mazināt, ja ģenētiski modificē to izplatītājus - odus. Lai arī Luks Alfejs balvu nesaņēma, viņa darbs un centieni panākt to, ka noteiktu kukaiņu instinkti vairoties, kādā brīdī kļūst par to iznīcinātāju, ir augstu novērtēts globālā mērogā.

Saskaņā ar pasaules veselības organizācijas datiem, katru gadu ar tropu drudzi slimo 50-100 miljoni cilvēku, no kuriem 25 tūkstoši šīs slimības dēļ mirst. Un kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem ir krietni pieaudzis to valstu skaits, kurās šī slimība tikusi konstatēta.