Tuvojoties Latvijas simtgadei ikviens var domās pārcilāt - kādas Latvijas vērtības un bagātības katram no mums ir svarīgākās. Visticamāk ikviens šajā vērtību sarakstā iekļaus arī Latvijas dabu. Pasaules Dabas fonds simtgadi sagaida ar nopietnu uzdevumu - radīt Latvijas dabas kanonu. Projekta “Latvijas Dabas bagātības” ietvaros fonds aicina sabiedrību uz sarunu par to, kas tad ir tās dabas vērtības, kas mums visiem ir svarīgas un ko vajadzētu sargāt? Līdzīgi kā ir kanons kultūrā, dabas kanons apvienotu tās vērtības Latvijas dabā un ainavā, kuras šodien un kādreiz latvieši uzskatījuši par svarīgām esam. Kāds būtu dabas kanons un kāpēc ir svarīgi tādu veidot, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Pasaules Dabas fonda Valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs un publicists, sabiedriskais darbinieks Dainis Īvāns.

Latvijas dabas vērtība – dižkoki

Diemžēl pēdējā laikā par dižkokiem dzirdam neiepriecinošas ziņas - cilvēku nezināšanas vai vienaldzības dēļ esam zaudējuši vienu no varenākajām tūjām Baltijā. Kas notiek ar dižkokiem Latvijā un kā tādus atpazīt?

„Lai noteiktu, kurš koks ir vai nav dižkoks, tas vairāk tas ir atkarīgs no sabiedrības izglītotības un inteliģences,” tā saka koku un augu speciālists Andrejs Svilāns. Latvijas dendrologu biedrības vadītājs un Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns stāsta par resnākajiem, garākajiem un vecākajiem dižkokiem, kā arī par to, kā nosaka kokam dižkoka statusu.

Konkurss "Klimata vēstnieks"

Aicinājums un piedāvājums tiem, kuri klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu problēmu un redz savu artavu tās risināšanā. Pasaules Dabas fonds izsludinājis pieteikšanos konkursam “Klimata vēstnieks”. Stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāvei Ilga Lēmane. 

Konkursam var pieteikties vai citi pieteikt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kas ikdienā sniedz ieguldījumu vides aizsardzībā un tam rosina arī citus. Konkursam pretendentus var pieteikt divās nominācijas: Dabai draudzīga dzīves veida vēstnieks un Dabai draudzīga dzīves veida vēstnieks sabiedrībā. Pieteikumus līdz 6. martam var sūtīt uz e-pastu zemesstunda@pdf.lv

Donalda Trampa uzskati par vides un klimata jautājumiem

Pārsteidzoši, cik ātri var mainīties kādas valsts virzība dažādās jomās. Šoreiz runa ir par Donaldu Trampu un viņa viedokli par klimata pārmaiņām, kas kardināli atšķiras no iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas uzskatiem. Kā piemērs tam ir Baltā nama interneta vietne, kurā izvietoti seši jautājumi, kurus apņemas risināt jaunā Trampa administrācija. Pirmais no šiem jautājumiem ir “Amerikas pirmais enerģijas plāns”, kurš satraucis sabiedrību visā pasaulē.

Trampa stratēģija paredz atbrīvošanos no traucējošām enerģijas industrijas regulām, kā arī pārtraukt kaitīgas un par nevajadzīgām uzskatītas politiskās iniciatīvas, piemēram, Klimata Rīcības plānu un ASV ūdeņu tīrības regulējumu.

Prezidents neuzskata, ka šiem regulējumiem ir nepieciešams kāds aizstājošs plānojums, tādējādi palīdzot taupīt pilsoņu naudu un nodrošināt Amerikas drošību.

Klimata Rīcības plāns bija vērienīgs Baraka Obamas veikums 2013. gada jūnijā. Tas kļuva par nacionālo plānu klimata pārmaiņu risināšanā. Galvenokārt tas orientējās uz oglekļa emisiju sazināšanu, centieniem mazināt globālās sasilšanas procesus un sagatavot valsti, lai tā var piemēroties klimata pārmaiņu radītajām sekām.

Nevienā no Trampa oficiālajiem paziņojumiem vides politika netiek skatīta no klimata pārmaiņu vai globālās sasilšanas prizmas.

Vienīgais, kā jaunais prezidents ir pieminējis vides aizsardzības jautājumus, skar vispārējus izteikumus par nepieciešamību nodrošināt gaisa un ūdens tīrību. Donalds Tramps ir atklāti pateicis, ka viņš vides politika ies roku rokā ar ekonomiskajām interesēm, un tas paredz arī intensīvāku fosilo resursu izmantošanu.