Sociālie tīkli mūsdienās ir kā agora Senās Grieķijas pilsētās - mēs tajos izsakām viedokli, satiekam savus līdzcilvēkus, apmaināmies ar idejām un dažkārt pat veidojam politiskas revolūcijas. Atšķirība gan tā, ka sociālajos tīklos mēs itin viegli varam izlikties par tiem, kas neesam. Tāpat sociālie mediji veic neskaitāmas funkcijas, kuras mūsdienās vecmodīgiem komunikācijas līdzekļiem vairs uztic tikai retais. Un viena no šīm funkcijām, ir sevis prezentēšana. Ne velti sociālos tīklus par labu esam ir atzinis teju ikviens lielais un mazais uzņēmums un teju ikvienam sabiedriski aktīvam cilvēkam viņa sociālo tīklu konts būs kā spoguļošanās uz skatuves, ar mērķi piesaistīt aizvien vairāk un pozitīvākas atsauksmes. Bet sociālo zinātņu pētniekiem šis ir jauns izpētes lauks - kā un kāpēc sevi prezentējam sociālajos tīklos, un ko tas liecina par mūsu uztveri? Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēju, sociālo mediju pētnieci un komunikācijas zinātņu doktori Līvu Brici un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesoru, kognitīvo zinātņu pētnieku Jurģi Šķilteru.

Pētījums par fiziko aktivitāšu saistību ar kognitīvo funkciju senioriem

Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieki šobrīd  lūko, kā  regulāras un ilgstošas fiziskās aktivitātes, ko cilvēks veic dzīves laikā, pasargā no kognitīvo funkciju pavājināšanās gados vecākiem cilvēkiem. Projekta dalībniekiem tiek veiktas dažādas psiholoģiskās un fiziskās veselības pārbaudes.

Šī  pētījuma vadītāja RSU lektore un vadošā pētniece Jeļena Harlamova skaidro,  vai sportošana vecumdienās ir  grūtības, cik ļoti cilvēkam gados ir sevi jāpārvar, lai sāktu kustēties un kā seniori uztver fiziskās aktivitātes.

Sseniori, kuri būtu ieinteresēti piedalīties šajā pētījumā, var zvanīt pa tālruni  28 70 84 48, no otrdienas līdz ceturtdienai laikā no plks. 10 līdz  15.

Mobilās aplikācijas svešinieku meklēšanai un datu aizsardzībai

Anonimitāte un neatpazīstamība mūsdienās drīz būs luksus - Krievijā strauju popularitāti ieguvusi aplikācija mobilajos telefonos, kas ļauj nofotografējot svešinieku uz ielas un noteikt šī cilvēka identitāti. Aplikācija nodrošinot 70 procentu ticamību. Aplikācijas izveidē iekļauti aptuveni 100 dažādi algoritmi, tostarp, Google, kas ļauj ar pārsteidzošu precizitāti atrast svešinieka identitāti. Vienas sekundes laikā šie algoritmi spēj caurskatīt miljardu milžu.  Šī programma Krievijā darbojas jau vairākus mēnešus, tai ir pusmiljons lietotāju un tajā ir bijuši ap trīs miljoni identitātes meklējumu.

Tas, protams, liek uzdot jautājumu - cik atklāti mēs esam kā sabiedrības locekļi un kā tiek sargāti mūsu dati un privātums? Vēl viens jautājums, kas varētu rasties - kāpēc cilvēki meklē svešinieku identitāti? Izrādās, viens no šīs aplikācijas praktiskajiem pielietojumiem ir iepazīšanās:  ja kāds nepazīstams cilvēks jums ir iepaticies, atliek vien viņu nofotografēt, noskaidrot identitāti un nosūtīt viņam ziņu. Vēl aplikācija tiekot izmantota, lai atrastu vizuāli līdzīgus cilvēkus, piemēram, saviem bijušajiem partneriem vai pat kino zvaigznēm.

Bet, kur pieprasījums, tur piedāvājums, velti populāras kļūst arī tādas mobilās aplikācijas, kas nodrošina pretējo - mūsu datu aizsardzību. Nereti valda neizpratne, kā interneta portāli zina, kur es atrodos un ar ko kontaktējos sociālajos tīklos - taču, arī to varam kontrolēt.

„Kad tu instalē mobilo lietotni, vai izlasi privātuma noteikumus? Nē, lielākā daļa no mums vienkārši spiež “Piekrītu”. Visas mobilās lietotnes no tava telefona ņem informāciju - fotogrāfijas, atrašanās vietu, tev nav jādalās ar šo informāciju, viņi vienkārši paņem to informāciju, kas ir pieejama no tava telefona,” stāsta Nuruls Momens, Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvas kategorijā “Pārmaiņas” nominants. Viņa projekts ir mobilā lietotne “A-ware”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē inforrmēts vai apzināts. Lietotnes mērķis ir informēt lietotāju par to, kādas citas lietones mēģina iegūt informāciju no viņa telefona.