Dati liecina, ka Eiropas Savienībā tirgū katru gadu izplata vairāk nekā 1,5 miljonus tonnu plastmasas maisiņu, ko ilustratīvi var pielīdzināt 162 Eifeļa torņiem. Tāpēc Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā, tiek pieņemti stingrāki mēri plastmasas iepakojuma lietošanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ierosinājusi ieviest papildu samaksu par polietilēna maisiņiem tirdzniecības vietās no 2018. gada vasaras, cerot samazināt maisiņu lietošanas apjomus, kas Latvijā ir ievērojami - vidēji 200 maisiņi uz iedzīvotāju gadā. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji plastmasas maisiņu lieto vienu reizi un pēc tam tas nonāk atkritumu poligonā. Plastmasas maisiņu lietošanā iepērkoties, esam vieni no naskākajiem Eiropā.  Kāds ir plastmasas maisiņa dzīves cikls, kāds ir tā nodarītais kaitējums videi un kādas būtu alternatīvas iepērkoties, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simanovska un Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere. Torgotāju viedokli izsaka "Rimi" sabiedrisko attiecību pārstāve Inga Bite.

Ieviešot samaksu par plastmasas maisiņu, nebūs atrisinātas problēmas, ja nemainīsies iepakošanas kārtība veikalos, vērtē Rūta Bendere. Viņa vērtē, ka vajadzētu ieviest speciālus konteinerus atkritumiem, kas paredzēti dedzināšanai, līdzīgi kā tas jau ir Somijā. Polietetilēns, pareizi sadedzināts, nav bīstamākā viela.

Jana Simanovska uzskata, ka lielveikaliem jāmeklē varianti, kā nelietot plastmasas maisiņus pārtikas iesaiņošanai.

Jauns iepakojuma veidu izstrāde Latvijā

Aļģes, bišu vasks, kukurūza, piena produktu atliekas – tie ir izejmateriāli, pie kuriem ilgāku vai īsāku laika sprīdi strādā zinātnieki un uzņēmēji, lai izveidotu jaunu un videi draudzīgu iepakojumu līdzšinējās plastmasas vietā. Tā pati par sevi nav ne labam, ne slikta, bet kaitējumu nodara nonākot dabā, kur ilgstoši nesadalās, vai sadaloties atstāj aiz  sevis citiem organismiem kaitīgas vielas. Kādi ir jaunie materiāli un cik efektīva ir to ražošana, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta vadošā pētniece Velta Tupureina.