Tā kā vairākās valstīs ir konstatēta putnu gripa, arī Latvijā ir spēkā aizliegums turēt laukā vistas, pīles un zosis. Tāpēc arī raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies tematam par putnu veselību. Kādas visbiežāk sastopamās slimības novērojamas savvaļas un mājputniem un kā tās tiek izplatītas, skaidro ornitologs Oskars Keišs.

Ar putnu gripu vispirms saistās ūdens putni un tā ir arī riska grupa. Taču pavasarī, putnu migrācijas laikā, ne katrs beigts putns liecina, ka viņš ir nobeidzies no putnu gripas. Cilvēkiem, ja atrod beigtus ūdensputnus, nevajadzētu vākt, bet gan ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam. 

Viens skaidrojums putnu gripai - Āfrikā kļūst aizvien sausāks. Putnu koncentrācija pie ūdens palielinās un palielinās arī gripas izplatība.

Ar drošību un piesardzību putnu gripas sakarā nevajadzētu pārspīlēt, noteikti nevajag iznīcināt bezdelīgu ligzdas vai novākt strazdiem izliktos būrīšus. Nav pierādījumu, ka strazds atnestu punu gripu. Lielākais apdraudējums ir liela putnu koncentrācija kādā vietā.

Negribot aicināt pārkāpt kādus noteikumus, Keišs arī uzskata, ka no dažām pie mājas izlaistām vistām arī nekāds ļaunums necelsies. Tāpat būs cilvēki, kuri ļaus ganīties savām vistām ārā.

Cilvēka un savvaļas attiecības

Cilvēki dzīvo pastāvīgās pārmaiņas – būvē pilsētas, izcērt mežus un ar savu rīcību rada klimata pārmaiņas. Šīm pārmaiņām jāpiemērojas visiem. Kā mums visiem savstarpēji sadzīvot?

Fragments no sarunas ar Kanādas pētnieku Alistāru Batu (Alistar Bath) un norvēģu pētnieku Džonu Linnelu (John Linnell). Ar viņiem Latvijas Radio tikās februāra beigās, kad abi bija ieradušies Latvijā, lai dalītos pieredzē par vilku, lāču un lūšu saglabāšanu un uzstātos ar lekcijām Latvijas Universitātē.

Abu kungu pārstāvētās valstis bieži uzskata par mežonīgām vietām, kur var baudīt cilvēku neskartus dabas skatus. Neviens no viņiem gan tam īsti nepiekrīt. Norvēģis Džons Linnels saka, ka tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Norvēģijas zeme tiek industriāli izmantota, gan lauksaimniecībai, gan zemkopībai, kā arī kokapstrādei. Līdzīgi domā arī kanādietis Alistārs Bats.