Kopš brīža, kad 19. gadsimta otrajā pusē skotu matemātiķis un fiziķis Džeimss Maksvells pasauli iepazīstināja ar radio viļņiem, tiem ir rasts plašs un būtisks pielietojums mūsu ikdienas dzīvē. Radio viļņu atklāšana un pielietošana sniegusi mums daudz ievērojamu labumu, starp kuriem ir gan ikdienā praktiski lietojamas ierīces, gan fundamentālas un būtiskas zināšanas par Visumu. Radio viļņi ļauj mums iepazīt pasauli, kurā dzīvojam līdz tam vēl neiedomājamos attālumos un ātrumos. Radioastronomijas sasniegumus un radioteleskopus, kas par sevi likuši runāt visai zinātnes sabiedrībai iepazīstam raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un "StarSpace" redaktore, Suntažu observatorijas saimniece Anna Gintere.

"Radio teleskopus izmanto, lai novērojot objektus, kas nav redzami optiskajā spektrā," skaidro Raitis Misa,

"Radio astronomija pēta objektus, kas slēpjas aiz putekļiem, jo radio viļņi labi iet cauri putekļiem un ar dažādiem viļņu garumiem var analizēt dažādus putekļus," norāda Anna Gintere.

15. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes telpās būs dzirdams kāds ļoti aizraujošs stāstījums, uz kuru laipni aicināti visi astronomijas interesenti. Universitātē ar lekciju uzstāsies Čīles Astronomijas biedrības izpilddirektors Eduardo Unda-Sanzans ar  vieslekciju par astronomijas pētījumiem Čīlē un Atakamas tuksnesī izvietotajām observatorijām un tajās uzstādītajiem teleskopiem. Par gaidāmo lekciju stāsta RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns Jurģis Poriņš.

Encelāds - neparasts Mēness Saules sistēmā

Sāļš, ledains, bet ar karstiem geizeriem, un tāds, kas glabā sevī informāciju par zemes pirmsākumiem – tas ir viens no daudzajiem Saturna pavadoņiem – Encelāds.

„Encelāds ir Saturna sistēmas viena no trijām lielākajām atrakcijām: Saturna gredzeni ir viena atrakcija, tā lielākais pavadonis Titāns – otra, Encelāds ir trešā, iespējams, pat nozīmīgākais objekts Saturna sistēmā,” uzskata ķīmijas doktors un ilggadīgs astronomijas entuziasts Jānis Jaunbergs.

Saturna pavadonis Encelāds caur teleskopu skatoties atgādina nelielu baltu punktiņu, izmēros tas ir nedaudz brangāks par Latviju. Ar ko šis lediem klātais debesu ķermenis ir izpelnījies pētnieku uzmanību? Ar to, ka uz Encelāda ir atklāti tādi organiskie savienojumi, kas liecina par dzīvību, kāda bijusi uz Zemes tās veidošanās stadijā.

"Uz Encelāda ir novēroti tvaika geizeri, kādi nav nevienai citai ledus pasaulei Saules sistēmā novēroti," skaidro Jānis Jaunbergs.