Ikdienu mūsu mēles loka vārdus par vietām, kurās aizvadām savu dzīvi, taču tikai retais aizdomājies, kāpēc kādai konkrētai vietai dots tāds nosaukums. Kā radušies Rīgas apkaimju nosaukumi, piemēram, Ulbroka, Zolitūde, Ķīpsala un Imanta un ko nosaukumi liecina par šo apkaimju vēsturi un cilvēku dzīvi tajā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta apkaimju pārzinātājs, ģeogrāfs, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes plānošanas nodaļas vadītājs, ģeogrāfs Guntars Ruskuls.

Latvijai nozīmīgu ģeogrāfisko vietu nosaukumi

„…vai nu mīļa vai silta pilsēta” – tā, tulkojot Limbažu seno nosaukumu „Lemisele”, skaidro valodnieks Ojārs Bušs. Dažu Latvijas pilsētu, upju un ezeru nosaukumu izcelsmi skaidro valodnieks, Latvijas Institūta direktora vietnieks, filoloģijas doktors Ojārs Bušs.

Baltu, slāvu, ģermāņu un somugru valodu formas ir saglabājušās Latvijas pilsētu, upju, ezeru un kalnu nosaukumos. Kāpēc Rīgu sauc par Rīgu?

"Ticamākā no hipotēzēm ir tā, kas saista Rīgas vārdu ar attiecīgās upes vārdu, ar aizbērtās izzudušās Rīdzenes, Rīgas vārdu, Rīgas, Rīdzenes kā upes vārds saistās ar līkumainību līkločību,"skaidro Ojārs Bušs. Tātad līkumota pilsēta!