Darbu sācis Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) izveidotais Nukleārās medicīnas centrs. Sadarbībā ar RSU Onkoloģijas institūtu tā uzdevums būs piedāvāt pacientiem jaunu, Latvijā nebijušu vēža diagnostiku. Nukleārās medicīnas centrā onkoloģisko un citu slimību diagnostikai tiek izmantota pozitronu emisijas tomogrāfijas un datortomogrāfijas (PET/ CT) metode, kas pašlaik ir precīzākā vēža diagnostikas metode. Līdz ar jaunā centra atklāšanu, arī Latvijā ir pieejami izmeklējumi, kurus līdz šim vēža slimnieki devās veikt uz ārvalstīm. Par nukleāro medicīnu un jaunatklāto centru saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Raidījuma viesi RSU rektors, profesors Jānis Gardovskis un Nukleārā medicīnas centra "Medvision" Medicīnas departamenta direktore, ārsts radiologs-diagnosts Marika Kalniņa.

Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvas nominantu idejas

Turpinām iepazīstināt ar Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvas nominantu idejām. Šoreiz pievēršamies veselībai un drošībai.

Alens Mohamadi, Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvas ieguvējs nominācijā “Pārmaiņas”, kopā ar komandu izveidojis komplekso slimību detektoru, kurai ir jāuzrauga sirds darbība. Pagaidām to ir izmēģinājuši 500 cilvēki un pats Alens saka, ka izmēģinājumi ir bijuši veiksmīgi.

Komplekso slimību detektors ir paslēpts viņa kabatā un, lai to aplūkotu un uzzinātu vairāk par tā darbību, Latvijas Radio korespondentei vispirms jāapsola, ka necentīsies to fotogrāfēt, jo pagaidām tas ir vēl izstrādes stadijā un dizains vēl nav gatavs. Kad solījums dots, Alens no kabatas izvelk neliela viedtālruņa izmēra iekārtu ar nelieliem sensoriem vienā pusē un ekrānu otrā pusē. Lai veiktu pārbaudi, tas vienkārši ir jātur rokās vai pie krūtīm aptuveni pusminūti un tas, cik bieži šādu pārbaudi veikt, atkarīgs no lietotāja veselības stāvokļa.

Izstrādāt šādu ierīci viņu mudinājusi vecmāmiņas pēkšņā nāve pēc sirdslēkmes. Alena vecmāmiņai iepriekš nebija manāmi nekādi simptomi, kas norādītu uz sirds kaitēm, tāpēc Alens pēc viņas nāves sāka pētīt statistiku - ASV sirds slimības ir 1. vietā starp nāves cēloņiem, Eiropā - 3. vietā, bet visā pasaulē kopumā katru gadu 17 miljoni cilvēku mirst no sirdskaitēm.

“Problēma nav pati slimība. Lielāko daļu cilvēku nogalina novēlotā diagnoze. Daudzi cilvēki nezina, ka viņi ir slimi. Kad mēs ejam pie ārstiem? Kad parādās simptomi. Bet ir jau par vēlu, jo slimība ir jau pārāk tālu progresējusi. Tāpēc, ko mēs darām? Mēs atklājam slimību agrīnā stadijā, pat, ja tu neizjūti simptomus,” skaidro Alens.

Alens Mohamadi uzskata, ka viņa inovācija var ne tikai glābt cilvēku dzīvības, bet arī palīdzēt ietaupīt naudu gan valstij, gan apdrošināšanas kompānijām.

Otrs stāsts ir par Žonu Gelisenu,kurš ir pievērsies profesionālu šoferu veselībai. Tas, ka šoferiem bieži ir slikta veselība un nepietiekama atpūta, nav nekāds noslēpums. Šobrīd noteikumi nosaka, ka smagās automašīnas šoferis drīkst braukt deviņas stundas dienā, un pēc četrarpus stundām atpūšoties vismaz 45 minūtes. Kad deviņas stundas nobrauktas, jāatpūšas vismaz 11 nākamās stundas un to visu fiksē īpaša iekārta - tahogrāfs. To, ka realitātē šos noteikumus ir iespējams apiet, pagājušā gada nogalē pierādīja kolēģi Latvijas Televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”.

Žona un viņa komanda vēlas integrēt savu projektu “Fit 2 perform” tahogrāfos un, iespējams, arī likumos - izmantojot viedaproces un mobilās lietotnes, sekot līdzi šofera veselībai un adaptēt viņa darba dienu pašsajūtai.

Ar aproces palīdzību iespējams pārbaudīt, kāda ir šoferu miega kvalitāte ilgākā laika periodā. Tas arī palīdzētu sekot līdzi šoferu stresa un uzmanības līmenim. Projekta mērķis ir, integrējot jauno programmu jau esošajā, palīdzēt darbiniekiem un darba devējiem, dodot šoferiem viņu veselības stāvoklim atbilstošus darba uzdevumus, tādējādi arī uzlabojot ceļu satiksmes drošību. 

Vēl stāstus par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvas nominantu idejām varat klausīties 17. maija raidījumā Zināmais nezināmajā.