Tiekamies ar Rīgas Tehniskās universitātes Gada jauno zinātnieci, RTU būvniecības un inženierzinātņu fakultātes asociēto profesori Lindu Mežuli, kuras uzmanības lokā ir ūdens un pārtikas drošības noteikšana un biodegvielas izstrādes jaunas metodes.

Piesārņojums Baltijas jūras zivīs

Fakts, ka Baltijas jūras zivīs ir paaugstināts ķīmiskais piesārņojums, izskan ik pa laikam, tomēr vairumu iedzīvotāju tas neattur no šo zivju lietošanas uzturā. Vai patiesi zivīs atrodams piesārņojums un kā to var konstatēt pārbaudēs zinātniskā institūta BIOR laboratorijās.

Zāļu atliekas, visdažādākie ķīmiskie atkritumi, nafta, dzīvsudrabs, broms, var teikt, visa Mendeļejeva ķīmisko elementu tabula, kas izšķīdusi pasaules ūdeņos un pārsniedz noteikto normu, tiek pārbaudīta upju, dīķu un ezeru iemītniekos, pirms tie nonāk uz mūsu galda. Bet metodes, kā noteikt to vai citu ķīmisko piesārņojumu, piemēram, zivīs, aizvien tiek pilnveidotas un izstrādātas no jauna. Zinātniskajā institūtā BIOR ir izstrādāta pētniecības metode, kas var būtiski uzlabot vides un pārtikas pētījumu kvalitāti. Runa ir par sarežģītām iekārtām, augstas izšķirtspējas masas spektrometrijas aparātiem, ar kuriem var vienlaikus noteikt pat vairākus simtus piesārņotājus pat ļoti zemā koncentrācijā. Zinātniskajā institūta BIOR Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Vadims Bartkēvičs rāda vienu no procesa etapiem, kad no sīksīka piliena, kas iegūts no kādas zivs parauga, tiek izmērīts, ko konkrētais ūdensdzīvnieks satur.