Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieki izstrādājuši jauna veida izsmidzināmu pārklājumu atkritumu poligoniem.

Atkritumi dabā ir ne tikai nepatīkama ainava, tas ir arī potenciāls drauds vides drošībai, un lai cik centīgi mēs šķirotu atkritumus un pārstrādātu tos jaunos produktos, atkritumu poligoni pavisam noteikti tuvākajā nekur nepazudīs. Arī esot slēgtā vidē, bet zem klajas debess poligonos, atkritumi rada smakas, pievilina grauzējus un putnus un nereti vējš atkritumus aiznes tālāk par poligona teritoriju, kur šo atkritumu dzīves cikls vairs nav kontrolējams. RTU zinātnieku radītais pārklājums ir videi draudzīgs, tā sastāvā ir Latvijas māls, koksnes šķiedras un pārstrādāts papīrs, kā arī sastāvdaļas, kas nodrošina labāku materiāla saķeri. Pārklājums novērš atkritumu izkliedi vējā un ierobežo nepatīkamu smaku izplatīšanos apkārtējā vidē. Tas arī atbaida putnus, kā arī ierobežo insektu un grauzēju izplatību. Materiāla izgatavošanas izmaksas ir vairākas reizes mazākas nekā tirgū esošajiem analogiem, jo tā sastāvā izmantotas vietējās izejvielas. Par tā izmantošanu ieinteresējies viens no Latvijas lielākajiem atkritumu apsaimniekotājiem – Getliņu poligons. Raidījumā Zināmais nezināmajā par jauno pārklājumu stāsta RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Olita Medne. Pa tālruni sarunai pievienojas uzņēmuma “Getliņi Eko” Atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Kalējs.

Ikdienā lietotu produktu spēja sadalīties vidē

Dažādu atkritumu sadalīšanas laiks daba svārstās no dažiem mēnešiem līdz pat simtiem gadu. Bet stikls dabā nesadalās vispār, tas nozīmē, ka mežā nomesta pudele tur atradīsies tik ilgi, kamēr kāds to pacels un nogādās atkritumu konteinerā. Latvijas Zaļa punkta pagājušajā vasarā publicētajā informācijā teikts, ka ik gadu Latvijas dabā nonāk ap 275 tūkstoši kubikmetru atkritumu, vizualizējot, šo atkritumu kalns būt lielāks nekā Gaismas pils. Visātrāk dabā sadalās papīra salvetes, tomēr arī, lai sadalītos šāda salvete, ir nepieciešanas 2 – 5 nedēļas. Mūsdienu papīrs nav vairs tikai celuloze – avīžu papīrs dabā šķist un sadalās daudz ātrāk, nekā baltais papīrs. Par atkritumu sadalīšanos dabā stāsta Latvijas Universitātes profesors un vides zinātnieks Maris Kļaviņš un LU Ģeogrāfijas un dabas zinātņu fakultātes docente Rūta Bendere.

Vācu autoražotāju eksperimenti ar toksiskām izplūdes gāzēm

Starptautisku sašutumu izpelnījušies vācu autoražotāji, kuri eksperimentos apzināti pakļāvuši cilvēkus un pērtiķus toksiskas dīzeļdegvielas izplūdes gāzu elpošanai vairāku stundu garumā. Slepenie eksperimenti, kas norisinājās gan Amerikas Savienotajās valstīs, gan Vācijā, bija daļa no autoražotāju „Volkswagen”, BMW un „Daimler:  finansētās “tīrā dīzeļa” izpētes.

Stāstu par šo 2014. gada pētījumu sabiedrībai publicējis laikraksts „The New York Times”. Viņu rīcībā nonākusi informācija no Eiropas Transporta sektora Vides un veselības izpētes grupas – institūcijas, kas vairs nepastāv un kuras sastāvā bija šie trīs lielie auto ražotāji.

Līdzās citiem pētījumiem šī institūcija izvēlējās Respiratoro izpētes institūtu Ņūmeksikā, kur notika eksperiments, liekot pērtiķu grupai elpot dīzeļa izplūdes gāzes četras stundas.

Pētījuma uzdevums bijis pierādīt, ka izplūdes gāzes ir nekaitīgas. Desmit makaku dzimtas pērtiķi, kas audzēti tieši medicīniskiem eksperimentiem, tika turēti slēgtos būros, kur tiem bija jāelpo izplūdes gāzes tieši no „Volkswagen Beetle” auto izpūtēja. Lai nodrošinātu dzīvnieku mieru eksperimenta laikā, laboratorijas darbinieki lika dzīvniekiem skatīties televīziju.

Tā tiesas procesā pret uzņēmumu „Volkswagen” stāstījuši eksperimenta veicēji, taču tas, ko viņi nezināja tolaik, bija, ka viss šis eksperiments bija kā zinātnieku, tā sabiedrības muļķošana.

„Volkswagen Beetle” emisijas krāpšanās skandāls uzvirmoja 2015. gadā, kad tika atklāts, ka aptuveni 11 miljoniem šo auto visā pasaulē ir uzstādītas nelikumīgas ierīces, kas kontrolē automašīnas izplūdes gāzes. Kad automobiļi tika pārbaudīti emisiju testā, piesārņojuma kontrole samazināja slāpekļa dioksīda izmešu daudzumu, savukārt ikdienas gaitās dzinēji dīzeļdegvielas emisijas radītu tādā līmenī, kas pārkāpj emisijas standartus. Tas nozīmē, ka 2014. Gadā, visticamāk, pērtiķi necieta no smagām izplūdes gāzu radītām ietekmēm, taču tas nenozīmē, ka dzīvniekiem nebija jāpiedzīvo citi kontroltesti, kur tiem anestēzijā esošiem bija jāelpo 1999. gada izlaiduma auto radītās gāzes.

Vēl nesen „Volkswagen” paziņoja, ka tas distancējas no visiem dzīvnieku izmantošanas veidiem uzņēmuma pētījumos, taču Vācijas plašsaziņas līdzekļiem jau iesniegti jauni ziņojumi par līdzīgiem eksperimentiem, kuros iesaistīti arī cilvēki.

Šajās pārbaudēs, ko veikusi Āhenas universitāte Vācijā 2013. un 2014. gadā un kuras pasūtījusi tā pati Eiropas Transporta sektora Vides un veselības izpētes grupa,  25 jauni veselīgi pieaugušie ieelpoja dažādas slāpekļa dioksīda koncentrācijas vairākas stundas.