Rīgas Tehniskā universitāte ir nodibinājusi Inženierzinātņu vidusskolu, kas durvis skolēniem vērs 2015. gada 1. septembrī un kuras uzdevums būs sagatavot vidusskolēnus tālākajām studijām inženierzinātņu jomā. Šī skola ir domāta īpaši talantīgiem skolēniem, kas nākotnē varētu nest vērā ņemamu ieguldījumu Latvijas zinātnē un tautsaimniecībā. Par jaunizveidoto skolu saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Studijā RTU rektora vietnieks attīstības jautājumos Artūrs Zeps un RTU Inženierzinātņu vidusskolas direktora vietnieks Māris Purviņš.

Pētījums: ģimenes turība iespaido rezultātus mācībās

Ir noslēdzies Hārvarda universitātes un Masačūsetas Tehnoloģiju  institūta ilggadīgs pētījums, kurā analizēta saistība starp skolēnu smadzenēm un labklājības līmeni ģimenēs, kurās viņi auguši.  Rezultāti liek domāt, ka skolēni no mazturīgākām ģimenēm ne tikai eksāmenos bieži vien paliek aiz skolēniem, kuri auguši labklājīgās ģimenēs. Skolēnu smadzeņu skenēšanas dati pierādījuši, ka bērniem atšķiras pat smadzeņu garozas biezums reģionos, kas ir atbildīgi par vizuālo uztveri un zināšanu uzkrāšanu. Interesanti, ka tie paši bērni, kuru smadzeņu garoza noteiktajos reģionos bija biezāka, uzrādīja arī labākus rezultātus skolas standarta pārbaudījumos.

Pētījuma autors, kognitīvo zinātņu profesors Džons Gabrieli uzsver, ka gribam to vai nē, bet izglītībai pateicīgākai videi ir sava cena, to bieži vien nākas maksāt tiešā nozīmē. Un tas ir kā sauciens aktīvi darboties – proti, palielināt iespēju klāstu tiem, kuri nedzīvo vidē, kur iespējas izglītoties ir ik uz soļa.

Iepriekšējie pētījumi ir pierādījuši, ka bērni no mazturīgākām ģimenēm biežāk agrā vecumā saskaras ar stresu, tāpat agrīnā vecumā viņiem ir mazāk iespēju attīstīt runu un visbeidzot, viņu pieeja izglītības iespējām ir ierobežotākas. Šie visi iemesli ir pamats akadēmiski zemākam novērtējumam salīdzinot ar bērniem no pārtikušām ģimenēm.

Tas ko šis pētījums nav atklājis -  kāpēc bērniem ir vērojamas pat anatomiskas atšķirības smadzenēs.

Pēdējos gados atšķirība starp to, kādus rezultātus pārbaudījumos uzrāda bērni no bagātākām un trūcīgākām ģimenēm, ASV tikai pieaug. Jāpiebilst, ka šī parādība ASV izglītības sistēmā ir novērojama jau gadiem ilgi.

Pētījumā tika iesaistīti 58 skolēni – 23 no viņiem bija no ģimenēm, kurās ienākumu līmenis ir zems, bet 35 skolēni nāca no ģimenēm ar salīdzinoši augstiem ienākumiem. Visi bija vecumā no 12 līdz 13 gadiem. Pētījumā par ģimenēm ar zemiem ienākumiem tika uzskatītas tās, kurās bērniem skolā tiek piešķirtas brīvpusdienas. Pētījumā tika salīdzināti skolēnu pārbaudījumu rezultāti, kas iegūti no Masačusetas Visaptverošās novērtēšanas sistēmas un dati, kas iegūti, skenējot bērnu smadzenes reģionos, kas atbildīgas par domāšanu, valodu, maņu un motorikas attīstību.

Lietojot magnētiskās rezonanses skenerus, pētnieki nevienā citā smadzeņu daļā atšķirības abām grupām neatrada. Nedz pelēkās un baltās vielas attiecībās, nedz smadzeņu garozas virsmas laukumā, nedz  aksonu darbībā, kas savieno abas smadzeņu puslodes, atšķirības netika konstatētas. Turklāt pētnieki paziņojuši, ka atrastās atšķirības nav pastāvīgas – un tas liek domāt, ka smadzenes ir daudz plastiskākas, nekā mēs domājam.

Līdzšinējie pētījumi ir salīdzinājuši bērnu smadzeņu garozas biezumu, atkarībā no ģimenes materiālā stāvokļa, taču līdz šim šādi dati netika salīdzināti ar sekmēm skolas pārbaudījumos. Turpmāk iecerēts veikt sīkākus pētījumus, lai noskaidrotu, kādas izglītības programmas ļautu mazināt atšķirību zināšanās turīgāku un mazturīgāku ģimeņu bērniem, kā arī pētnieki vēlas noskaidrot, vai mazinot šīs atšķirības, mainīsies arī bērnu smadzeņu garozas biezums.

Atbalsts talantiem: lauvu atbaidīšanas ierīce puisim no Kenijas paver ceļu uz izglītību

Neatkarīgi no IQ līmeņa un izglītības pieejamības, daudz ko bieži vien nosaka vajadzība. Ko spēj izdomāt bērni, kas dzīvo ne tajā labklājīgākajā vidē, taču saskaras ar tiešām nozīmīgu jautājumu risināšanu savās ikdienas gaitās. Vēl jo vairāk, ja no šī risinājuma ir atkarīga ģimenes labklājība.

Kenijā, kur lauvas apdraud turienes lauksaimnieku ganāmpulkus, kāds zēns Ričards Turera izdomājis, kā naktīs atvairīt lauvu uzbrukumu ganāmpulkiem. Sākumā viņš cerējis, ka palīdzēs uguns vai putnubiedēkļi. Bet lauvas ir gudri dzīvnieki:  uguns palīdzēja viņiem labāk citam citu redzēt, bet nekustīgie putni biedēkļi bijis bieds tikai vienu nakti.

Kādu nakti apstaigājot laukus ar kabatas lukturīti rokās, Ričards atklājis, ka lauvas baidās no gaismas, kas kustas. Viņš uzkonstruējis ierīci, kas ieslēdzas un izdzist naktī ik pa brīdim. Šobrīd, pateicoties viņa izgudrojumam, tiek sargāti ganāmpulki visā Kenijā, un Ričards pats ieguvis stipendiju studijām ASV.

Talantīgu bērnu izglītošana sākusies jau senajā Grieķijā. Platons jau ilgi pirms mūsu ēras īpaši pievērsās talantīgu zēnu un arī meiteņu izglītošanai. Arī Ķīnā Tanga dinastijas laikā brīnumbērni tika īpaši atlasīti un izglītoti, un kā gan bez Renesanses laika, kad radoši un apdāvināti mācekļi mākslā, arhitektūrā un literatūrā izglītību ieguva valsts un privātu patronu gādībā.

Viens no pirmajiem mēģinājumiem Rietumu sabiedrībā pētīt cilvēku intelektuālās spējas bija 19. gadsimta beigās. Angļu antropologs sers Francis Galtons izstrādāja mērījumu sistēmu, lai noteiktu cilvēka intelektuālās spējas. Laikā no 1888. līdz 1894. gadam viņš noteica dabiskā intelekta līmeni vairāk nekā 7500 cilvēku. Viņš secināja:  ja vecākiem ir vērojamas kādas novirzes no normas, tad tādas būs vērojamas arī bērniem, tiesa gan mazākā mērā.

Savukārt par tik ierastajiem IQ testiem mums ir jāpateicas Stenforda universitātei.  Balstoties uz psihologa Alfrēda Binē metodi, amerikāņu psihologs Levis Termans 1918. gadā izveidoja testu, ar ko noteikt intelekta koeficientu. Tas tika definēts kā „garīgā vecuma“ un „faktiskā hronoloģiskā vecuma" attiecība.