Lai vilks paēdis un kaza dzīva - tā varētu saukt kompromisu, kas dažnedažādās jomās jāveido ikdienas starp cilvēku un dabu. Roņi un citi lielie jūras zīdītāji ir daļa no dabas un tie ir mūsu kaimiņi, īpaši, kad saimniekojam pasaules ūdeņos. Arī Baltijas jūrā roņu un cilvēku konflikts samilzt un to risināt varētu palīdzēt akustiskās sistēmas, kas aizbaidītu roņus no zvejas tīkliem, tāēejādi nodrošinot zvejniekus ar nesabojātiem tīkliem un lomu, bet roņus - pasargātu no ļaunāka scenārija - nošaušanas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Radioelektronikas institūta pētnieki izstrādās paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustisko raidītāju, kuru varēs izmantot roņu atbaidīšanai no zvejniecības rīkiem. Par to, kā darbotos šādas ierīces un kā tās varētu palīdzēt risināt problēmu, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta RTU Elektronikas un telekomunikācijas fakultātes Radioelektronikas institūta vadošais pētnieks Artūrs Āboltiņš. Ieceri vērtē Valdis Pilāts, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts un zoologs.

Viens no efektīvākajiem pasaulē atzītajiem roņu nodarīto zaudējumu mazināšanas risinājumiem ir zemūdens akustisko raidītāju (ZAR) izvietošana pie zvejniecības rīkiem. ZAR raida specifiskus šim mērķim radītus akustiskos signālus, kuri īslaicīgi pārsniedz roņu dzirdes sāpes slieksni, ļaujot dzīvniekus aizbaidīt un samazināt tiešos un netiešos zaudējumus. Projekta laikā RTU Radioelektronikas institūta pētnieki izstrādās uzlabotu paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustisko raidītāju, kas tiks izmantots roņu atbaidīšanai no zvejniecības rīkiem. 

Sāhela - viens no sausākajiem Āfrikas reģioniem varētu kļūt par ļoti mitru vietu

Klimata pārmaiņas varētu padarīt vienu no Āfrikas sausākajiem reģioniem par ļoti mitru vietu uz zemes, pēkšņi mainoties musonu vēju cirkulācijai - šādi unikāli pierādījumi nonākuši Potsdamas Klimata pārmaiņu ietekmes izpētes centra zinātnieku rokās. Datorsimulācijas liecina, ka  straujas izmaiņas iespējamas Sāhelas reģiona klimatā, tur līdz šim ir bijis īpaši sauss klimats, bet prognozes liek domāt, ka to varētu piemeklēt spēcīgas lietusgāzes.

Lietus šim reģionam ir ļoti vēlams, jo tas varētu atrisināt tur pastāvošo ūdens trūkuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir šī reģiona lauksaimniecībā - ūdens nepieciešams gan ganību uzturēšanai, gan lopu dzirdināšanai. Vairāk lietus varētu piemeklēt tādas valstis kā Mali, Nigēriju un Čadu, turklāt mitruma līmenis tur būtu krietni augstāks nekā vietās, kur šobrīd ir auglīgas tropu klimata augsnes.

Tomēr šīs labās ziņas nes sev līdzi arī bažas un neziņu par to, kādu ietekmi uz planētu  varētu radīt izmaiņas  lietus režīmā. Paredzams, ka Sāhela varētu kļūt zaļāka, vidējai temperatūrai pieaugot pavisam nedaudz šīs izmaiņas varētu notikt dažu gadu laikā - un, iespējams,  to visu varēs pieredzēt jau pēc vairākām desmitgadēm.  

Saskaņā ar modeļu simulāciju datiem, lietus apjoms tuksnešainajā Sāhelas zonā varētu pieaugt par 40-300%. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – okeānam kļūstot siltākam, musonu vēji, kas pūš no Atlantijas okeāna puses virzienā uz kontinentālo Āfrikas daļu, kļūs arvien spēcīgāki.

Līdzīgi procesi Zemes vēsturē jau ir notikuši, kad sasniedzot noteiktu temperatūras atzīmi, Āfrikā klimats krasi mainījās no mitra uz sausu un otrādi. Paredzams, ka šādas vides izmaiņas būs liels izaicinājums vietējiem iedzīvotājiem, kuriem būs jāpielāgojas spēcīgajām lietavām un no tām izrietošajām sociālajām un drošības problēmām.

Vairāk par Sāhelas teritorijā gaidāmajām izmaiņām varat lasīt interneta vietnē sciencedaily.com