Šķiet neviena galda spēle nav izpelnījusies tik lielu slavu un ilgu mūžu visā pasaulē kā šahs. Tā ir aizraujoša prāta spēle, ko spēlē visā pasaulē visdažādākajās vecuma grupās un kas kļuvusi par hobiju, jauku brīvā laika pavadīšanas veidu un profesionālu sportu daudziem pasaules iedzīvotājiem. Tā iekarojusi daudzu cilvēku sirdis jau kopš tās rašanās pirmsākumiem Indijā, kad to vēl nedēvēja par šahu, bet gan par čaturangu. Pusotra tūkstoša gadu laikā šī spēle ieguvusi pasaules slavu un arī mainījusies tā, kā nevienai citai spēlei tas nav izdevies. Kā radusies šī galda spēle, tās noteikumi, spēles piederumi un kā tā attīstījusies līdz tam līmenim, kāds šahā sasniegts šobrīd pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā ar šaha vēsturi iepazīstina vēsturnieks un šaha entuziasts Andris Tihomirovs.

Šaha noteikumi ir ārkārtīgi vienkārši. Šahu var iemācīt spēlēt 10 – 15 minūtēs jebkuram, bet iemācīties spēlēt labi ir grūts uzdevums, jo iespējamo variantu skaits ir skaitlis 120 pakāpē.

Spēlējot mājās, šahs ir vienkārši spēlē, spēlējot sacensībās, tas jau ir sports.

Smēķēt aizliedza šaha spēles laikā aizliedza 1976. gadā, toreiz tikai vienā turnīrā. Šahists Mihails Tāls bija kaislīgs smēķētājs un vienmēr smēķēja spēles laikā.

Šobrīd ir aizliegts smēķēt turnīra laikā un arī atsevišķos turnīros stimulējošo dzērienu lietošana ir ierobežota

Šodien šahs kļuvis ātrāks.

Šobrīd izspēlē ap diviem miljoniem šaha partiju dienā.

Tehnoloģiju un augstu sasniegumu sportā saistība

Ir virkne dažādu tehnoloģiju, kas ļauj saprast, kā labāk sasniegt augstvērtīgus rezultātus sportā. Ar tādām strādā arī Latvijas sporta un pedagoģijas augstskolas Sporta laboratorijā. Kādi fiziskie un psiholoģiskie priekšnosacījumi kalpo, lai sportists izcīnītu medaļas un sasniegtu rekordus, stāsta Latvijas sporta un pedagoģijas augstskolas Fizisko darbaspēju pētniecības laboratorijas vadītājs Edgars Bernāns.

Dažas grāmatas vairāk veicina bērna attīstību

Viena no spilgtākajām bērnības atmiņām daudziem ir tas, kā vecāki savulaik mums ir lasījuši priekšā grāmatas un ne velti jau gadu desmitiem zinātnieki norāda, ka lasīt priekšā patiešām ir ļoti svarīgi. Lasīšana kopā ar bērniem veicina viņos valodas un izziņas procesu attīstību un stiprina emocionālo saikni starp vecākiem un bērniem. Taču pavisam nesens pētījums norāda uz vēl kādu svarīgu aspektu – tas, vai lasīšana priekšā patiešām sniegs labumu bērna attīstībai, atkarīgs no tā, kādu grāmatu lasām.

Zinātnieki veikuši pētījumu, aplūkojot dažāda vecuma bērnu reakciju uz dažādu grāmatu lasīšanu un analizējot viņu smadzeņu aktivitāti noteiktos posmos.  

Piemēram, sešus mēnešus veciem bērniem, parādot grāmatas, kurās ir minēti dažādi personificēti objekti vai konkrētas sejas, izdevās vairāk iemācīties, nekā tiem, kuriem priekšā lasīja grāmatas, kurās nav personificēti objekti. Šo bērnu smadzeņu aktivitāte bija izteiktāka, vērojot viņu spēju reaģēt uz jaunu informāciju.

Smadzeņu aktivitāti, reaģējot uz noteiktu informāciju un attēliem, bērniem mērīja ar īpašu ierīci, uz galvas uzliekot cepuri, kas veidota no elektrodiem – kopumā, lai nolasītu smadzeņu aktivitāti, tika lietoti 128 sensori. Turklāt, lai noteiktu, kam un cik ilgi bērni pievērš savu uzmanību, tika mērītas arī viņu acu kustības. Vēlākos pētījumos noskaidrots, ka bērni, kas agrā vecumā klausījās un skatījās grāmatas, kurās objekti un priekšmeti ir nevis vispārināti, bet personificēti, četru gadu vecumā uzrādīja labākas mācīšanās un saziņas spējas.

Lai saprastu, kā atkarībā no lasītajām grāmatām mainās bērnu koncentrēšanās spējas un jaunas informācijas apguve, bērni un viņu vecāki tika sadalīti trīs grupās - vieniem vecāki lasīja priekšā pasaku grāmatas, kurās darbojās seši individualizēti un vārdos nosaukti personāži, kurus viņi nekad agrāk nebija redzējuši. Otrā grupā bija bērni, kuriem lasīja tās pašas grāmatas, taču tajās varoņi nebija nosaukti konkrētos vārdos. Savukārt trešajā grupā  bija bērni, kuriem vecāki neko īpašu priekšā nelasīja. Pēc trim mēnešiem katras grupas ģimenes ar bērniem atgriezās pētnieku laboratorijā, kur tika mērīta bērnu reakcija uz pasaku varoņiem. Tikai tās grupas bērni, kuriem tika lasītas priekšā grāmatas ar konkrētu varoņu vārdiem, izrādīja uzmanību informācijai, ko viņiem rādīja monitoros un grāmatās. Arī šo bērnu smadzeņu aktivitāte lika domāt, ka viņi pretstatā pārējiem, spēja pamanīt atšķirības starp dažādiem stāsta varoņiem. Pētījums pierādīja, ka katrs bērns, kuram no mazotnes lasa priekšā grāmatas,  mācās daudz ko par apkārtējo pasauli un ka lasīšana ir efektīvs līdzeklis, kas palīdz attīstīties bērnam gan viņa pirmajā dzīves gadā, gan arī vēlāk, kad viņam jāapgūst rakstīt un lasītprasmes.

Vairāk par to - sciencealert.com.