Noslēdzošajā raidījumā par Svalbāru skaidrojam šīs salas globālo nozīmi. Klimata pārmaiņas un Globālā gēnu banka - vārdi, ar kuriem Svalbāra sevi piesaka pasaulē. Svalbāra ir mājas pasaulē lielākajai augu sēklu bankai, kas mūžīgā sasaluma apstākļos dziļi kalna dzīlēs sevī slēpj sēklas no visas pasaules, lai brīdī, kad pasaulē kara vai dabas katastrofu dēļ izzudīs kāda no mums svarīgām pārtikas kultūrām, tā varētu nodrošināt cilvēci ar sēklām. Turpretim pavisam cits process, kas ietekmē kā Svalbāru, tā visu pārējo pasauli un ko šajā salā gan ikdienas novēro tās iedzīvotāji, gan padziļināti pēta zinātnieki ir klimata pārmaiņas. Šķiet nav labākas vietas Eiropas tuvumā, kur tik uzkrītoši var manīt klimata pārmaiņas, kā Svalbārā.

Svalbāra ir kā termometra stabiņš klimata pārmaiņu straujumam. Arktikas ledus masa samazinās aizvien vairāk un arī straujāk. Ko tas nozīmē Svalbārai un pasaulei kopumā, stāsta Kims Holmens, Norvēģijas Polārpētniecības institūta starptautiskais direktors.

Tradīcija izveidot dažādu augu sēklu glabātuves ir jau vairāk nekā simt gadus sena un šobrīd gandrīz katrai valstij ir sava gēnu banka, kurā tiek uzglabātas dažādu dzīvo organismu sēklas dažādu iemeslu dēļ. Gan, lai saglabātu valsts vēsturei un kultūrai svarīgus augus, gan arī lai nodrošinātu ar sēklām lauksaimniekus nākotnē, gan arī lai nodrošinātu retu sugu saglabāšanu laboratorijas apstākļos, tādējādi saglabājot bioloģisko daudzveidību arī nākotnes paaudzēm. Šāda banka ir arī Latvijā, taču lielākā un zināmākā globālā augu sēklu banka atrodas Svalbārā un iespējams tieši tāpēc šī vieta ir ieguvusi tik ļoti lielu atpazīstamību citviet pasaulē. Par Svalbāras gēnu banku stāsta Ziemeļvalstu ģenētisko resursu centra vadītāja Līse Like Stefansena, vedot ekskursijā pa šo neparasto vietu.