Svalbāra, dēvēta arī par Svalbārdu - vairumam šis vārds neizsaka neko, taču šis Arktiskais salu arhipelāgs 1000 km attālumā no Ziemeļpola ir ļoti neparasta vieta un pavisam noteikti daudz izsaka zinātniekiem, polārpētniekiem un arī akmeņogļu racējiem. Svalbāra ir salu arhipelāgs ziemeļu pusslodē, kas savulaik vilinājis gan piedzīvojumu meklētājus, gan pētniekus, gan strādniekus, gan peļņas tīkotājus to iepazīt un izmantot tās sniegtos labumus. Tā ir bijusi pieturvieta polārajās ekspedīcijās pirms došanās uz Ziemeļpolu un arī šobrīd ir īstā vieta, kur pasauli izzināt tiem, kurus interesē zemeslodes aukstākie reģioni. Sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru Padomes biroju Latvijā Zināmais nezināmajā komandai bija lieliska iespēja februārī viesoties šajā nomaļajā arktiskajā teritorijā un iepazīt to, cik interesanta un neparasta ir Svalbāras daba, klimats, cilvēki, vēsture un vieta pasaules kontekstā. Šodien īpašu uzmanību pievēršam arktiskajai dabai un izdzīvošanas prasmēm, kas šajā salā jāizkopj kā dzīvniekiem, tā cilvēkiem. Iepazīstam Svalbāras neparasto dabu un ekosistēmu - sniegu, ledus alas un ledājus, Arktiskos tuksnešus, tur mītošos augus, putnus un zīdītājus un salas simbolu - polārlāčus.

Par Arktikas ekosistēmu stāsta Mads Foršammers. Viņš ir biologs, izglītību ieguvis Dānijā, bet viņa ģimene nāk no Grenlandes, kur jau bērnībā viņš iepazina Arktikas dabu, tās augus un dzīvniekus un šobrīd Svalbāras universitātē pēta šo komplekso ekosistēmu, īpašu uzsvaru liekot uz savvaļas ziemeļbriežiem, kas Svalbārā ir bieži sastopams zīdītājs. Ieklausīsimies viņa stāstā par to, kāda ir dzīve dzīvniekiem un augiem Arktikā.

Polārlāču Svalbārā ir vairāk nekā cilvēku, aptuvenās aplēses rāda, ka Svalbārā un tuvējā Franca Jozefa salā kopā ir aptuveni 3000 polārlāču, bet cilvēku Svalbārā ir aptuveni divi tūkstoši. Kā izdzīvot salā, kur liela daļa no izdzīvošanas prasmēm ir saistīta ar salas pamatiedzīvotāju – polārlāci, stāsta gids Vladimirs Prokofjevs.

Par sniega lavīnām un to bīstamību stāsta Aleksandrs Prokops. Viņš ir austrietis, savulaik bijis civilais inženieris ar specialitāti lavīnu riska novērtēšanā un bijis slēpošanas instruktors Alpos. Svalbārā dzīvo trīs gadus, bet, protams, lavīnas Svalbārā ir kaut kas pavisam cits kā Alpos.