Eiropā vairums cilvēku nodarbojas apkalpojošā sfērā, strādā profesijās, kuras pirms dažiem gadsimtiem nemaz neeksistēja, un ir atkarīgi no darba devēja labvēlības un finanšu krīzēm. Tomēr vēl aizvien pasaulē ir vietas, kur liela sabiedrības daļa iztiku pelna darot to, ko cilvēki darījuši sensenā vēsturē – gādājot pārtiku sev un apkārtējiem, izmantojot apkārtējos resursus,turklāt būdami atkarīgi no tik mainīga lieluma kā laika apstākļi. Taizemē vietējo dzīve pakārtota dabas bagātībām un to pieejamībai. Par zvejniecības lomu Taizemes krastos un kādas dabas bagātības slēpj Taizemes ūdeņi, kā arī par to, kā šie unikālie biotopi ietekmē zvejnieku dzīvi un nodarbošanos, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta biologs, Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars.

 

Gliemeņu audzēšana Baltijas jūrā

Jau pāris gadus Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Igaunijā Baltijas jūras pētnieki ūdens ķīmiskā sastāva un piesārņojuma noteikšanai par saviem palīgiem, tā teikt, ir izvēlējušies gliemenes. Šie nelielie ūdens dzīvnieki filtrējot uzlabo slāpekļa un fosfora daudzumu ūdenī. Šajā pavasarī projektā iesaistīsies Latvija. Vairāk par zinātnisko projektu – gliemeņu audzēšanu Baltijas jūrā – stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas vadītājs Juris Aigars.

Kurzemes piekrastē tiks ierīkota eksperimentāla gliemeņu audzēšanas ferma. To darīs, lai samazinātu slāpekļa un fosfora daudzumu Baltijas jūrā. Ziemeļu ēdamgliemene ir parasts mūsu jūras ūdeņu iemītnieks, kuru turpmākos divus gadus pētīs, lai uzlabotu ekoloģisko stāvokli jūrā, kā arī noskaidrotu, vai audzēt gliemenes Baltijas jūrā vispār ir iespējams.

 

Peru anšovi - pasaulē visvairāk zvejotā zivs

Kuru zivi pasaulē zvejo visvairāk? Tas nav ne tuncis, ne lasis. Tie ir Peru anšovi. Šī mazā zivs, kas visvairāk ir atrodama Peru un Čīles krastos, nodarbina 30 tūkstošu cilvēku un nes Peru ekonomikai divu miljardu dolāru lielus ieguvumus katru gadu. Turklāt šie anšovi ne tikai sniedz ieguvumus cilvēkiem, tos kā pārtikas avotu izmanto citas zivis, jūras putni, haizivis, jūras lauvas, delfīni un vaļi. Peru katru gadu tiek noķerti vairāki miljoni tonnu anšovu, tomēr tikai maza daļa no tā visa nonāk līdz cilvēku galdam. Lai gan anšovi ir veselīgi proteīna un Omega 3 avoti, vairāk nekā 98% no loma tiek pārvērsts par zivju ēdienu un zivju eļļu, ar ko baro audzētās zivis un mājlopus. 

Šobrīd anšoviem ir pienākuši grūti laiki. Okeāni mainās un ūdens paliek siltāks, kas padara šo mazo zivju dzīvi sarežģītu. Pētnieki norāda, ka cilvēkiem nevajadzētu izķert milzu vairumos anšovus, kad to pastāvēšana jau tā ir apgrūtināta. Taču zinot, cik liels ir zivjaudzētavu pieprasījums, lieki teikt, ka šīs zivis tiek joprojām ķertas milzīgos apjomos. Tā, kā lielai daļai Peru iedzīvotāju anšovu zvejniecība ir galvenais nodarbošanās veids, to skaits ir krasi samazinājies. Šobrīd Peru valdības kopā ar nevalstisko organizāciju "Oceana" strādā pie tā, lai izbeigtu anšovu pārzveju, iesaistot aizvien vairāk cilvēku lēmumu pieņemšanā un zinātniskajos pētījumos.  Valdības noteiktās nozvejas kvotas šogad jau ir uz pusi mazākas, nekā pagājušajā sezonā. Samazināt anšovu nozveju nozīmē ierobežot rūpniecisko zveju Peru krastos un palīdzēt saglabāties šo zivju populācijām. Tas savukārt novestu pie tā, ka to skaits tik strauji nesamazinās un vietējie zvejnieki ar atšķirīgiem zvejas rīkiem šīs zivis varēs zvejot arī nākotnē. Tas nenoliedzami palīdzētu Peru ģimenēm un zvejniekiem, kas ir atkarīgi no šīs nozares, nemaz nerunājot par vaļiem, roņiem un pārējiem dzīvniekiem, kuru uzturā anšoviem ir ļoti būtiska nozīme.