Tibetiešu valoda ir tāla no latviešu valodas un sarežģīta. Tajā ir latviešu valodai neierastas formas. Tā ir reliģiska valoda, kurā līdz 20. gadsimta vidum visi raksti un termini bija saistīti ar budismu. Izšķir trīs tibetiešu valodas veidus – sarunu jeb parasto valodu, rakstu jeb klasisko valodu un reliģisko valodu.

Pasaulē ir tūkstošiem valodu un to daudzveidība ir prātam neaptverama. Par kādu no tām zinām gana daudz un tajā vairāk vai mazāk brīvi runājam, bet daudz ir to valodu, kuras mums ir svešas. Viena no tām ir tibetiešu valoda. Tomēr aizvien biežākas budistu garīgā līdera Dalailamas vizītes Latvijā ir lielāku interesi radījušas par Tibetas kultūru un valodu. Arī Latvijas Universitātē ir iespēja apgūt eksotisko tibetiešu valodu un tās neparastajā skanējumā ieklausāmies raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studijas nodaļas asociētā profesore, Indijas studiju centra direktore Agita Baltgalve.

Tibetiešu valodā nav lielo un mazo burtu. Teikumus neatdala citu no cita, ar punktu citu no citas atdala zilbes. Teikumu struktūra atšķirīga no latviešu valodas. Tibetiešiem labais stils prasa rakstīt garus teikumus un visus savienot. Agita Baltgalve atklāj, ka nācies lasīt tekstu, kas iesākas vienā lappusē, bet uz teikuma beigām norādošais darbības vārds ir citā.

Tibetiešu valodā ir vairāki dialekti, kādreiz katrā ielejā bijis savs dialekts.

Zinātnes loma budismā

Dalailama ir daudzkārt viesojies dažādos zinātnes centros un zinātne ir biežs temats viņa sarunās ar klausītājiem. Kādi ir zinātnes un reliģijas saskares punkti, skaidro Anna Būmeistere.