Par viduslaikiem mēdzam domāt kā periodu, kad personīgā higiēna un sava ķermeņa kopšana netika uzskatīta par būtisku. Mūsdienās, kad esam pieraduši rokas mazgāt pēc katra tualetes apmeklējuma un regulāra mazgāšanās bez ziepēm un šampūna nav iedomājama viduslaiku higiēnas standarti liekas tumsonīgi un baisi. Taču, vai mīti atbilst patiesībai un vai cilvēki tolaik patiesi bija tik vienaldzīgi pret higiēnu, ķermeņa aromātiem un rūpēm par zobiem, nagiem un matiem? Vai patiesi viduslaiki bija tik "netīri", kā domājam? Kas mazgājās, kā un kāpēc? Par to šovasar īpašās lekcijās un aktivitātēs stāsta vēsturnieki Viduslaiku dienās Cēsīs. Par higiēnu viduslaikos stāsta Gundars Kalniņš - Cēsu muzeja Viduslaiku pilns nodaļas vadītājs un Viduslaiku dienu organizators, Viesturs Āboltiņš - vēstures entuziasts un kaula un raga apstrādes meistars, kā arī Ieva Kalniņa - Viduslaiku dienu līdzorganizatore.

Tīrība, higiēna un labsajūta viduslaikos atkarīga no rocības. Ir svarīgi turēt sevi tīru, jo tā cilvēks parāda savu sociālo statusu – svaigs un smaržīgs cilvēks ir vērā ņemams sabiedrībā.

Jo lielāka rocība, jo lielāka iespēja biežāk vannoties. Bet ikdienas cilvēka rutīna jau 13. un 14. gadsimtā bija rīta cēlienā nomazgāt seju un rokas ar aukstu ūdeni, izķemmēt matus, izskalot muti ar ūdeni.

Taču otrs aspekts par mazgāšanos, par pilnīgo iegremdēšanos ūdenī, kas jau kopš 15. gadsimta arvien pieaug un līdz ar to arī tie, kas varētu mirkt karstā vannā, to vairs nedara, ir saistīts ar uzskatu, ka liela daļa slimību pārvietojas pa gaisu un tās var uzņemt ar ādas porām, kas vannojoties atveras. Tādējādi slimība, kas „lido pa gaisu”, nokļūst cilvēkā

Aktuāla kļūst „sausā” mazgāšanās, lai pasargātu sevi no tiem brīžiem, kad ādas poras atveras, – regulāri mainīt linu apakšveļu, kas ir viegli mazgājama.

Matus jau viduslaikos iesaka ķemmēt divas reizes dienā.

 

Noslēdzam Eiropas izgudrotāju balvas piecu nominantu portretu stāstus, kurus sagatvojusi mūsu Ziņu dienesta kolēģe Ina Strazdiņa. Šoreiz saruna ar nīderlandiešu zinātnieku Robertu Vries par viņa darbu ar cilmes šūnām un organoīdiem.