Vilki, lāči un lūši - reti kurš tos visus redzējis vaigā savvaļā, bet pilnīgi visi latvieši zina - šie ir mūsu lielie plēsēji un tā neapšaubāmi ir mūsu dabas lielā vērtība. Tie ir dzīvnieki, kuru populācija dažādos laikos ir atšķīrusies gan cilvēka, gan dabas radīto apstākļu dēļ, bet tieši šīm dzivnieku sugām jau daudzus gadus pievērsta īpaša vērība, izveidojot šo sugu aizsardzības plānu. Šogad šis plāns tiks atjaunots. Arī sabiedrība var iesaistīties diskusijās. Priekšlikumus gaida līdz marta beigām.

To, ka cilvēkiem nav vienalga, kas notiek ar Latvijas lielajiem plēsējiem, labi parādīja aizvadītā gada rudens, kad stāsts par nošauto lūšu mammu sacēla vētru teju visā Latvijā par to, kad, kāpēc un vai vispār vajag ierobežot Latvijas lielo plēsēju populācijas. Skaidrs ir viens, medniekiem savas intereses, lauksaimniekiem - savas, bet sabiedrībai kopumā rūp, lai šīs sugas laika gaitā nekļūst par retām un apdraudētām.  Kā šobrīd klājas Latvijas lāčiem, lūšiem un vilkiem un ko paredz jaunais šo sugu aizsardzības plāns, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zoologs Jānis Ozoliņš.

Lielie plēsēji regulē vidējos un mazos plēsējus. Ekosistēmā, kur nav vilku un lūšu, ir daudz grūtāk kontrolēt lapsu un jenotsuņu un caunu skaitu, norāda Jānis Ozoliņš.

Tīģeru fermas – daudzviet Āzijā šos dzīvniekus audzē medicīnas tirgum

Dažkārt acīmredzamais nav tas, kas tas ir patiesībā. Īpaši, ja runa ir par uzjautrinošiem un mīlīgiem internetā izvietotiem video, kuros redzam dzīvniekus rotaļājamies. Līdzīgu sajūsmu visā pasaulē aizvadītajā nedēļā izpelnījās tīģeru bars Ķīnā, kas attēlotajā video skrien pakaļ dronam un mēģina to noķert. Šķiet, kas gan kaitīgs šādā video - lieli, veselīga izskata Sibīrijas tīģeri skrien pa sniegu pakaļ spēļmantai. Taču patiesība ir visai skarba - šie tīģeri nedzīvo savvaļā un tie visticamāk tiks nokauti, kā visi citi Ķīnas tīģeru fermu iemītnieki.

Izrādās tīģeru fermas nav nekas neierasts -  daudzviet Āzijā šos dzīvniekus audzējot nokaušanai. Kamēr tie ir dzīvi, to uzdevums ir piesaistīt tūristu uzmanību, un īpaši pateicīgi šajā ziņā ir tīģeru mazuļi. Tas savukārt norāda uz vēl vienu nepatīkamu faktu - proti, tos ļoti agrā vecumā atņem no mātes. Varētu jautāt, kādam mērķim audzē un nokauj tīģerus? Protams, tam nav nekāda sakara ar gaļu. Tīģeri mirst, lai iegūtu luksusa preces un dažādus preparātus medicīnas tirgum.

Fermu izmēri ir ļoti dažādi, sākot no ļoti nelielām līdz pat industriālām ražotnēm. Publiski tās mēdz dēvēt par zoodārziem vai rezervātiem, kā, piemēram, Taizemes tīģeru templis, kas ir populāra tūristu apskates vieta. Pagājušajā gadā varas iestādēm tika ziņots, ka tempļa īpašnieki, iespējams, ir iesaistīti  nelikumīgā tīģeru tirdzniecībā.

Kas gan ir tas, kas tīģeros piesaista cilvēka uzmanību? Izrādās, daži tic, ka tā saucamais tīģeru kaulu vīns, kas tiek iegūts, mērcējot dzīvnieka kaulus rīsu vīnā, dod  tīģera spēku. Varētu likties, ka tirgot ko šādu nav nemaz iespējams, taču pārdevēji ir atraduši vairākus veidus, kā apiet Ķīnas aizliegumu tirgot tīģeru vīnu - piemēram, gluži vienkārši noņemot no etiķetes vārdu “tīģeris” . Tīģeru kaulus arī citādi izmanto – tos saberž pulverī un pārvērš tabletēs, kas tiek pārdotas kā reimatisma zāles. Savukārt tīģera dzimumloceklim piemītot libido veicinošas īpašības.

Taču vairumā gadījumu tīģerus nogalina tāpēc, ka tie noteiktai daļai sabiedrības ir bagātības un statusa simboli. Paklāji un kaklarotas no tīģera ādas norāda uz īpašnieka bagātību un prestižu. Žokļus un zobus pērk kā piekariņus, bet gaļa dažreiz tiek pasniegta kā delikatese.

Ķīnā vien šobrīd ir aptuveni pieci līdz seši tūkstoši sagūstītu tīģeru. Kopā Āzijā fermās dzīvo līdz pat  astoņiem tūkstošiem tīģeru. Salīdzinājumā - brīvā dabā ir palikuši ne vairāk kā četri tūkstoši tīģeru.

2007.gadā Starptautiskajā savvaļas faunas un floras apdraudēto sugu tirdzniecības konvencijā pieņēma lēmumu, ka tīģerus nedrīkst audzēt nokaušanai, un tīģeru fermu skaitam ir jāsamazinās. Tomēr daudzi ziņojumi liecina, ka gan audzēšana, gan tirdzniecība ar tīģeriem ir palielinājusies.

Lai arī fermas cenšas aizstāvēties, sakot, ka tās saglabā tīģeru populāciju, patiesībā tās panāk pretēju efektu, veicinot uzskatus par tīģeru produktu vērtību un palielina savvaļas tīģeru iznīcināšanu.  Vairāk par to varat lasīt nationalgeographic.com interneta vietnē.