Sabiedrības attieksme pret cilvēka ķermeņi, slimībām un veselību ir bijusi ļoti atšķirīga dažādu gadsimtu griežos un par to lieliski var pārliecināties, aplūkojot Anatomijas muzeja eksponātus. Šis tas no medicīnas vēstures lappusēm ikvienam no mums liek šausmās saķert galvu, kaut kas cits liek sirsnīgi pasmieties, vēl kādi piemēri šķiet savam laikam pārsteidzoši saprātīgi. Bet šīs vēstures popularizēšana ir būtiska, lai radītu mūsos izpratni par to, kā radusies un attīstījusies spēja spriest par cilvēka ķermeni. Šo funkciju pilda viens neparastākajiem muzejiem Latvijā, Anatomijas muzejs, kas šobrīd gatavojas ievērojamām pārvērtībām.

Pēc diviem gadiem Rīgas Stradiņa universitātes paspārnē interesantiem durvis vaļā jauns un mūsdienīgs Anatomijas muzejs. Šobrīd muzeja darbiniekiem un zinātniekiem darba pilnas rokas gan muzeja veidošanā, gan neparasto eksponātu un preparātu restaurēšanā, kas ir īsts izaicinājums. Kā notiks pārmaiņas Anatomijas muzejā un kādas pārvērtības piedzīvos arī muzeja eksponāti, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas vēstures institūta lektore, medicīnas vēsturniece un jaunā muzeja kuratore Ieva Lībiete, RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe Rita Grāvere.

Sabiedrības izglītošana medicīnas jautājumos pirms dažiem gadsimtiem

Lai gan medicīnai būtu cilvēkiem jāpalīdz kļūt veseliem, pirms vairākiem simtiem gadu nereti cilvēki mira tieši no ārstēšanas metodēm. Agrākie uzskati par to, kas cilvēkam var palīdzēt, šobrīd mums šķiet pilnīgi absurdi. Par to, kā cilvēkus mēģināja ārstēt ar dzīvsudrabu, asins noliešanu vai varžu pulveriem un kā cilvēki tika izglītoti medicīnas un higiēnas jautājumos pirms dažiem simtiem gadu, stāsta Mārtiņš Vesperis no Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas muzeja.

Prāta asumu vecumdienās palīdz saglabāt kontakti ar līdzcilvēkiem

Šķiet ikvienam dzīvē ir gadījies satikt senioru, kurš, lai ar cienījamos gados, spēj pārsteigt ar ātru reakciju, elastīgu domāšanu un labu atmiņu. Tas, protams, vērsis pētnieku uzmanību - kāpēc vieni sirmgalvji spēj saglabāt asu prātu vecumdienās, kamēr citi nē

Neseni pētījumi norāda, ka iemesli jāmeklē fiziskajos procesos, kas notiek smadzenēs, paliekot vecākam.  Piemēram, cik ievērojams ir smadzeņu audu samazināšanās apjoms un ātrums, kādā šis process notiek, taču tas vēl nav viss - izrādās, ka liela loma mūsu prāta gaišumā vecumdienās ir sabiedriskumam, intensīviem un prieku sniedzošiem kontaktiem ar līdzcilvēkiem.

Pētījumā tika analizēti 50 cilvēki, kuru vecums pārsniedz 80 gadus - 31 no viņiem bija lieliskas izziņas spējas, kamēr 19 senioriem šajā pašā vecuma grupā tās bija atbilstošas vidējam līmenim. Zinātnieki novērojam, ka grupā, kur cilvēkiem bija ievērojami labākas kognitīvās spējas, dominēja tādas īpašības kā dzīvesprieks un spēja uzturēt ļoti labas attiecības ar saviem līdzcilvēkiem.

Lai analizētu sīkāk senioru spēju uztver un apstrādāt informāciju, pētnieki lūdza viņiem aizpildīt anketas, kurās bija iekļauti jautājumi par laimi un apmierinātību ar dzīvi. Zinātnieki norāda, ka interpretējot šos datus, protams, ka viss nav tik vienkārši, un mēs nevaram apgalvot, ka sociālās aktivitātes pasargā vecumdienās no Alcheimera slimības, tomēr sabiedriskums būtu jāierindo veselīgo paradumu sarakstā līdzās veselīgam uzturam, nesmēķēšanai un fiziskām aktivitātēm. Interesanti, ka pat fiziski šo, sociāli aktīvo senioru, smadzenes izskatoties citādāk. Atšķirības esot ārējā smadzeņu garozas daļā, kas sociāli aktīviem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem esot lielāka, nekā viņu vienaudžiem, kas nav tik sabiedriski.  Tas, ko zinātniekiem līdz šim nebija izdevies noskaidrot, bija jautājums, vai šiem cilvēkiem jau sākotnēji smadzenēs ir bijušas šādas izmaiņas vai smadzenes ir mainījušās viņu dzīvesveida dēļ. Bet izskatās, ka šī mīkla ir atminēta - salīdzinot magnētiskās rezonanses ceļā iegūtos datus, zinātnieki salīdzinājuši 24 sociāli aktīvo vīriešu un sieviešu smadzenes ar 12 vidēju kognitīvo spēju senioriem un secinājuši, ka izmaiņas smadzeņu garozā notikušas laika gaitā. Pat vēl vairāk - 18 mēnešu laikā, kad tika veikts šis pētījums, zinātniekiem izdevās novērot, kā sociāli neaktīvo senioru grupā indivīdiem smadzeņu garozas noteiktās daļas samazinājās pat divas reizes. Šis un citi līdzīgi pētījumi ir izvirzījuši jaunus jautājumus par to, cik liela nozīme vecumdienās ir saziņai ar citiem un labām attiecībām ar apkārtējiem. Tāpat arī zinātnieki norāda, ka tiem, kuriem ir vidējas kognitīvās spējas, bet kas grib saglabāt prāta un reakcijas asumu, noteikti ir vērts regulāri mācīties ko jaunu, intelektuāli sevi izaicināt un, protams,  uzturēt ciešas attiecības ar draugiem un ģimeni, kā arī atmest vai nemaz nesākt smēķēt.

Vairāk par to varat lasīt interneta vietnē sciencealert.com.