Nedēļā, kad Parīzē norisinās ANO klimata pārmaiņu konference, raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par to, kas veicina klimata pārmaiņas.

Viens no biežāk minētajiem CO2 izmešu radītājiem ir transports. Tā ir joma, kas ar mūsu ikdienu ir ļoti cieši saistīta. Automašīnas Eiropas Savienībā vien rada aptuveni 12% no CO2 kopējiem izmešiem. Transporta nozare ir otra lielākā emisiju radītāja, to pārspēj vienīgi enerģētikas sektors. Kā tas ietekmē mūs un klimatu un kas līdz šim paveikts, lai transports būtu videi draudzīgāks un kādas iespējas sniedz nākotnes transporta veidi? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Rīgas Tehniskās Universitātes Mašīnzinātnes, transporta un aeronautikas fakultātes Automobiļu katedras docents Juris Kreicbergs un RTU viesprofesors no ASV Mārcis Jansons

Auto izplūdes gāzu mērījumi

Ikdienas autobraucējs par savas automašīnas draudzīgumu videi uzzina visbiežāk tieši Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), izejot auto tehnisko apskati. Kā tehniskajā apskatē pārbauda auto atgāzes, stāsta CSDD Tehniskās apskates speciālists Jānis Veilands.

Transports, nulles emisiju plāns un “VolksWagen” skandāls

Parīzes klimata samitā šajā un vēl nākamajā nedēļā tiks runāts par tā saucamo nulles emisijas plāna ieviešanu transporta nozarē. Tas nozīmē, ka transporta jomā radīto siltumnīcas efekta gāzu apjomu paredzēts samazināt līdz nullei. Ja citās jomās tas būtu ļoti sarežģīti, tad transports viesis cerību, ka šis scenārijs varētu tikt īstenots. Iemesls šāda optimismam – transporta jomā gan zinātnieki, gan politikas veidotāji, gan arī patērētāji labprāt pieņem jaunas tehnoloģijas, kas varētu mazināt fosilā kurināmā izmantošanu. Idejas ir dažādas - sākot ar elektromobiļiem un līdz pat ar ūdeni vai biodegvielu darbināmiem auto. Taču pasaulē joprojām ir daļa auto ražotāju, kas nedz paradumus, nedz ražošanas tehnoloģijas nesteidzas mainīt.

Jau iepriekš daudz stāstīts, ka viens no šiem ražotājiem spēlējis netīru spēli un iekritis, padarot sevi par publisku kaunināšanas objektu. Stāsts, protams, ir par “Tautas auto” jeb “VolksWagen”.

Septembrī ASV Vides Aizsardzības aģentūra atklāja, ka daudzām Amerikā tirgotājām “VolksWagen” mašīnām dīzeļa motors ir iebūvēta ierīce, kas ar īpašas programmatūras palīdzību ļauj noteikt brīdi, kad auto radītās izplūdes gāzes tiek pārbaudītas un, lai uzlabotu rādītājus, konkrētajā brīdī spēj izmainīt emisiju sastāvu, padarot to videi draudzīgāku. Turklāt šī krāpšanās notikusi spēcīgas mārketinga kampaņas aizsegā, kurā tika slavētas “VolksWagen” automašīnu īpaši zemās emisijas.

Laikā no 2009. līdz 2015. gadam ASV tikusi pārdoti vismaz 482 tūkstoši “VolksWagen” un “Audi” markas automobiļu ar divu litru turbo dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta nelikumīgā ierīce.

Programmatūra spēja notvert kontroles brīdi, pateicoties dažādu faktoru rūpīgai analīzei. Piemēram, analizējot stūrēšanas leņķa saistību ar priekšējo un aizmugurējo riteņu rotācijas ātrumu, programma spēja konstatēt, ka automašīnai tiek veikta emisiju pārbaude. Tas savukārt ļāva aktivēt citu mehānismu - īslaicīgi ierobežot kaitīgo izmešu daudzumu. Izmešu kontroles sistēma tika atslēgta ikreiz, kad auto atgriezās ierastos braukšanas apstākļos. Izrādās, ka šīs automašīnas braucot rada tik daudz slāpekļa oksīda izmešu, ka to daudzums pieļaujamo normu ASV pārsniedz pat 40 reizes.

Slāpekļa oksīds (NO2) ir ļoti spēcīga siltumnīcefektu radoša gāze, kas savā darbībā ir pat 300 reižu spēcīgāka par bieži piesaukto CO2. Slāpekļa oksīds rodas sadedzinot degvielu kā benzīna, tā dīzeļdzinējos.

Šis gadījums licis pārskatīt to, kā tiek veiktas jaunu automobiļu pārbaudes, un gan ASV, gan Eiropas Savienība apņēmušās turpmāk tās veikt daudz rūpīgāk un ne tikai laboratorijās, bet arī braukšanas apstākļos.

Skandāls vācu auto gigantam maksājis ne tikai reputāciju un uzticības zaudēšanu, bet arī ievērojamus finansiālus zaudējumus. Atsaucot miljoniem automašīnu nonākšanu tirgū nākamā gada sākumā, “VolksWagen” zaudējis teju septiņus miljardus dolāru taču tas vēl nav viss. ASV Vides Aizsardzības aģentūra ir tiesīga uzlikt sodu par katru standartiem neatbilstošo automašīnu 37,5 tūkstošu dolāru apjomā. Paredzams, ka maksimālais sods autoražotājam var sasniegt 18 miljardus ASV dolāru.