Pasaules veselības organizācijas 25. aprīli atzīmējusi kā Pasaules malārijas dienu. Malārija ir slimība, kas atbildīga par vairāk nekā 100 miljoniem saslimšanas gadījumu ik gadu pasaulē, kļūstot par vienu no nāvējošākajām infekcijas slimībām. Taču subtropu un tropu joslā var sastapt ne tikai malāriju, tur ir arī daudzas citas slimības, kuras apdraud Āfrikas un Āzijas iedzīvotāju dzīvi ikdienu. Kas šis ir par slimībām un kā ar tām cīnās ārsti un zinātnieki, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, sertificēts infektologs un epidemiologs, profesors Uga Dumpis.

Zāļu pieejamība Latvijā Otrā pasaules kara laikā

1940. gada sākumā Latvijas presē parādījās brīdinājumi par medikamentu piegādes grūtībām un aicinājumi ārstiem izrakstīt zāles racionāli. Ierobežota patēriņa medikamentu un medicīnas preču sarakstā bija minēts dzīvsudrabs, mentols, kampars, zivju eļļa, kā arī vate un marle. Materiālus par medikamentu pieejamību Otrā pasaules kara laikā Latvijā ir apkopojušas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) farmācijas fakultātes pārstāves. Ko tolaik pārdeva aptiekās un kāpēc tas slēdza stāsta RSU Farmācijas fakultātes dekāne Baiba Mauriņa un RSU Farmācijas fakultātes zinātniskā grāda pretendente Sabīne Lauze.

Skatot konkrēti, kādas zāļu izejvielas bija ierobežotā daudzumā, lasām, ka maz bija pieejams fenacetīns, dzīvsudraba sāļi, barbiturāti, kodeīns, kofeīns, kalcija sāļi, visi vitamīnu un hormonu preparāti. Pastāvēja ierobežojumi dažādu kosmētisko līdzekļu izrakstīšanā, arī supozitorijiem, kuros tika izmantots kakao sviests. Ierobežota patēriņa medikamentu un medicīnas preču sarakstā bija minēts dzīvsudrabs, mentols, kampars, kofeīns, zivju eļļa, vazelīneļļa un augu eļļas.

Nav pierādījumu tam, ka iedzīvotāji masveidā būtu cietuši medikamentu trūkuma dēļ, jo aptiekas turpināja strādāt arī kara apstākļos. Visbiežāk dažādas neērtības piedzīvoja ārsti, izrakstot pagatavojamās zāles.