Ceļošana neapšaubāmi ir viena no skaistākajām un vērtīgākajām pieredzēm, ko cilvēks var gūt savas dzīves laikā. Iepazīt citas kultūras, dabas dažādību un daudzveidību – to par savu sapni un mērķi uzskata daudzi cilvēki. Un 21. gadsimts ir lielisks laiks ceļošanai, jo attīstītā infrastruktūra un pasaules atvērtība ir ļāvusi cilvēkiem nokļūt tur, kur nebūtu iespējams nokļūt pirms simts un vairāk gadiem. Vienlaikus, strauji augošais tūristu skaits pasaulē ir radījis milzīgu slodzi videi. Tūrisms noteikti ir joma, kas mainījusi planētas seju pēdējo simt gadu laikā. Pat vistālāko kontinentu Antarktīdu jau šobrīd var sasniegt tūristi un, šķiet, vairs nav nevienas vietas pasaulē, kur cilvēks nebūtu bijis un atvēris tur suvenīru veikalu. Kā intensīvā ceļošana ir mainījusi dabu un vidi, kā tūrisma ietekmi manām tepat Latvijā un ko varam darīt, lai mazinātu šo ietekmi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Dabas Aizsardzības pārvaldes pārstāve Agnese Balandiņa.

Kā vidi ietekmē sports?

Lai gan dažādi sporta veidi vienmēr tiek uzskatīti par kaut ko uzslavējamu, nereti pretēji domā vides organizācijas. It īpaši tehniskie sporta veidi ir tie, kuri rada ne tikai izmešus un trokšņus, bet var arī iznīcināt nozīmīgas dabas vērtības. Tomēr uz sportu var skatīties divējādi - gan no tās puses, kas videi rada kaitējumu, gan tās, kurā sports veicina dabas aizsardzību. Stāsta Raitis Čakstiņš un Gunta Gabrāne no Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī autosportists un automašīnu konstruktors Andris Dambis.

Dabas tūrisms ietekmē dzīvniekus

Aizvien populārāks pēdējās desmitgadēs ir kļuvis savvaļas jeb dabas tūrisms, kas nereti saistīts ar pārgājieniem un citiem aktīvās atpūtas veidiem prom no pilsētām un kūrortiem, ļaujot cilvēkiem iepazīt nosacīti neskartu dabu. Taču te aktuāls jautājums, kā dabas tūrisms ietekmē savvaļas dzīvniekus? Uz to atbildi meklējuši un atraduši pētnieki no Oksfordas universitātes, analizējot balto haizivju uzvedību pēc regulāras tikšanās ar cilvēkiem. Haizivju aktivitāte pamatīgi pieaugusi  tieši vietās, kur tūroperatori piedāvā iespēju nirt tā saucamajos būros un apskatīt baltās haizivis tuvplānā.

Nirt šādos apstākļos šobrīd ir īpaši populāri Austrālijā, Dienvidāfrikas Republikā, ASV, Meksikā un Jaunzēlandē, kur vienā un tajā pašā vietā niršanas pakalpojumus piedāvā pat septiņas tūrisma kompānijas.

Jau iepriekš veiktie pētījumi ir apliecinājuši, ka dabas tūrisms var ietekmēt dzīvnieku uzvedību, gan mainot pašas dzīvotnes, gan arī dzīvnieku barošanās paradumus. Kā šīs izmaiņas ietekmē individuāli katru dzīvnieku vai konkrētas populācijas, pagaidām nav īsti zināms.

Taču novērojumi liecina, ka tās haizivis, kas nonāk saskarē ar nirstošajiem tūristiem, patērē daudz vairāk enerģijas, nekā citas haizivis, kas neuzturas būru tuvumā. Tas rada virkni jautājumu par tālāku ietekmi un to, kādas sekas uz haizivīm atstāj šī tūrisma industrija. Zinātnieki pastiprināti novēroja baltās haizivis Dienvidaustrālijas Neptūna salās deviņas dienas un nonāca pie secinājuma, ka būru tuvumā haizivis veic vairāk kustību un to ķermeņa kustības ir vairāk nekā uz pusi ātrākas un dinamiskākas nekā citām  tuvumā dzīvojošajām haizivīm. Tas savukārt ir ļoti cieši saistīts ar dzīvnieku vielmaiņas rādītājiem – tāpēc skaidrs ir viens, būru tuvumā esošām haizivīm mainās vielmaiņa un ēšanas paradumi, neraugoties uz to, ka šajā tūrisma nozarē ir aizliegts barot haizivis un tas arī netiekot pieļauts.

Tas viss tikai liek domāt par to, ka tūrismam uz dzīvo dabu ir daudz lielāka ietekme nekā ierasts domāt un dzīvnieku uzvedībā un pat ēšanas paradumos tas var radīt pamatīgas izmaiņas.