Rudenim ir vairākas sejas un nenoliedzami, ka līdzās lapu krāsošanās šarmam, viens no skaistākajiem dabas vērotāju piedzīvojumiem šajā laika ir gājputnu vērošana. Nedēļas nogalē, 1. un 2. oktobrī, gaidāmas ikgadējās Eiropas putnu vērošanas dienas. Aizvadītajā gadā tās pulcēja vairāk nekā 32 tūkstošus cilvēku no 41 valsts un vienas nedēļas nogalē tika saskaitīti vairāk nekā pieci miljoni putnu. Arī Latvijā putnu vērotāji pulcējas Putnu vērošanas dienās. Kur putnus varēs vērot, kāpēc tas ir svarīgi un kādus izaicinājumus putniem sagādā ikgadējā migrācija, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētnieku un Papes ornitoloģiskās stacijas vadītāju Oskaru Keišu un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvi Eiropas putnu vērošanas dienu koordinatoru Agni Bušu.

1. un 2. oktobrī vairāk nekā 30 vietās Latvijā būs iespēja vērot putnus. Nav jāuztraucas tiem, kas putnus nepazīst, jo šie pasākumi tieši domāti, lai cilvēki iepazītu putnus. Putnus vērot būs iespējams Papē, Liepājā, Ķemeros, Užavas pļavās, pie Lubāna ezera, Madonā, pie Burtnieku ezera un citur.

 

Reinas ričija - Latvijā konstatēta jauna sūnu suga

Daba vienmēr spēj pārsteigt ar kaut ko jaunu. Par to pārliecinājusies ir aktīva dabas vērotāja Julita Kluša, kura atradusi Latvijā jaunu sūnu sugu - Reinas ričiju. Šī ir salīdzinoši jauna sūnu suga, kas konstatēta arī Lietuvā un Igaunijā.

Ar izvērstu Julitas Klušas stāstu par jaunās sūnu sugas atradumu var iepazīties portālā dabasdati.lv.

 

Putni uz vasaras mītnes zemēm lido ātrāk

Kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ - šo teicienu varētu attiecināt arī uz migrējošiem putniem. Oklahomas universitātes (ASV) pētnieki atklājuši, ka putni pavasarī, migrējot uz savām vasaras mītnes zemēm, lido ātrāk un daudz striktāk turas pie uzņemtā kursa, nekā migrējot rudenī. Visticamāk putni tā dara tāpēc, lai pēc iespējas ātrāk atrastu piemērotu ligzdošanas vietu un varētu ķerties pie mazuļu radīšanas un auklēšanas darba. Pārāk vēla ierašanās mītnes teritorijā var samazināt iespējas veiksmīgu perēt mazuļus, jo visas labās ligzdošanas vietas var būt aizņemtas.

Līdzšinējie pētījumi pierādīja, ka pavasarī putniem ir īsāks atpūtas laiks, ko tie pavada uz sauszemes, un nebija skaidrs, vai mainās arī to lidošanas ātrums. Liekot lietā jaunākās tehnoloģijas un sekojot līdzi putnu lidojumam, var apgalvot, ka pavasarī putni patiesi arī lidojuma laikā pārvietojas ātrāk un efektīvāk izmanto gaisa straumes, lai kompensētu tos lidojuma izaicinājumus, ko rada pretvējš.

Līdzšinējie pētījumi analizēja noteiktus indivīdus vai barus, kurus veido ne vairāk kā daži simti putni, taču radara tehnoloģija diendienā ļauj sekot līdzi miljoniem putnu. Pateicoties milzīgajam datu apjomam, ko šādā veidā iespējams iegūt, pētniekiem radusies iespēja tos salīdzināt gan reģionāli, gan sezonāli un saskatīt noteiktas kopsakarības. Zinātnieki izteikuši cerību, ka šāda putnu migrācijas uzvedība būs viena no to priekšrocībām klimata mainīgajā pasaulē, kad arvien vairāk sevi pieteiks spēcīgi un ļoti mainīgi vēji.