Stokholmas Starptautiskais Ūdeņu institūts aicina visu šo nedēļu pavadīt Pasaules ūdeņu nedēļas zīmē. Tās laikā notiks gan dažādas zinātniskas konferences, gan arī klajā nāks Pasaules Dabas fonda veidotais zivju gids, kas mudinās patērētājus aizdomāties par to, kādas zivis ēdam, no kādām valstīm tās līdz mums nonākušas, kā nozvejotas un kā, tās ēdot, mēs ietekmējam šo zivju skaitu pasaules ūdeņos. Zivju patēriņš pasaulē pieaug ar katru gadu. Tas lielai daļai pasaules iedzīvotāju ir lēts, viegli pieejams olbaltumvielu avots un arīdzan nozīmīgs uzturs un peļņas avots. Taču tieši patēriņš un peļņa ir viens no iemesliem, kāpēc zivju populācijas pasaules ūdeņos tiek pārzvejotas. Kuras zivis ir droši un videi draudzīgi ēst Latvijā un no kurām tomēr vajadzētu atturēties? Kā mūsu patēriņš ietekmē zivju labklājību pasaules ūdeņos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa.

„Pasaulē zivju nozveja pēdējo 5-6 gadu laikā nepārtraukti pieaug,” norāda Jānis Rozītis. "Arī cilvēku interese par zivju patēriņu uzturā pieaug. Šobrīd tas 21 kilograms zivju uz cilvēku gadā. Latvijā tie ir 15 – 16 kilogrami uz cilvēka, bet arī pie mums zivju patēriņš pieaug.

Tas rada diskusijas, vai tik daudz zivju vispār ir un svarīgs ir jautājums, kādas sugas ēd un kādas zvejo. Šobrīd trešdaļā zveju apgabalu ir pārzveja."

Zivju gids ir veidots trīs daļās – zaļajā sarakstā iekļautas zivis, ko droši var lietot uzturā, dzeltenajā – varbūt vajadzētu padomāt pirms iegādes, sarkanajā – zivis, no kuru patēriņa vajadzētu censties atturēties, jo tās ir vai nu pārzvejotas, skaidro Elza Ozoliņa.

Zivju gids tiek veidots un izdots, lai motivētu cilvēkus veikalā un tirgū iet un jautāt.

Zviedrijā zivju gidu izdod jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā Zviedrijas veikalos arvien mazāk var iegādāties videi nedrauzīgi iegūtas vai arī vienkārši nekvalitatīvas jūras veltes. Stāsta ar Zviedrijas Pasaules dabas fonda zivju eksperte Karīna Glaumane.